Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2024.gada augustā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 2,1%, savukārt straujāk saruka importa vērtība – par 8,5%. Tādējādi tirdzniecības bilance augustā gada griezumā uzlabojās un sastādīja -10,4%.
Augustā gada griezumā straujāk samazinājās dzelzs un tērauda, ķīmisko produktu, elektroierīču un iekārtu, mēbeļu, kā arī mehānismu un ierīču eksporta vērtība. Savukārt pieauga graudaugu, eļļas augu sēklu, jauktu pārtikas produktu un piena un piena produktu eksports.
Straujākais eksporta vērtības samazinājums augustā bija vērojams uz NVS valstīm – par 12,1%. Būtiski – par 12,5% jeb 12 milj. EUR saruka eksports uz Krieviju (farmācijas produkti, mehānismi) un Kirgizstānu (augi un saknes). Savukārt šajā valstu grupā pieauga eksports uz Kazahstānu (elektroierīces, dzērieni). Lielu daļu no visa eksporta uz Krieviju joprojām sastāda dzērienu eksports. Tāpat tiek eksportēti apavi, apģērbi, to piederumi un farmācijas produkti, kā arī citas sankcijām nepakļautas preces.
Gada griezumā neliels eksporta samazinājums bija vērojams arī uz ES valstīm – par 1,5%. Eksporta vērtība būtiski auga uz Nīderlandi (graudaugi), mērenāk uz Vāciju (minerālie produkti, graudaugi) un Franciju (graudaugi). Savukārt eksporta vērtība samazinājās uz Lietuvu (jaukti ķīmiskie produkti, minerālie produkti), Zviedriju (jaukti ķīmiskie produkti, dzelzs un tērauda izstrādājumi), Igauniju (koksne, mehānismi) un Itāliju (dzelzs un tērauds, optiskās ierīces). Jāatzīmē, ka ES valstis ir lielākais Latvijas eksporta noieta tirgus.
Neliels eksporta pieaugums vērojams uz pārējām valstīm – par 0,4%. Šajā valstu grupā eksporta vērtība būtiski auga uz Nigēriju, mērenāk uz Kamerūnu, Maroku, Senegālu un Kotdivuāru (uz visām – graudaugi). Savukārt eksporta vērtība samazinājās uz Turciju (dzelzs un tērauds), ASV (koksne, elektroierīces), Angolu (graudaugi) un Ukrainu (neatšifrētas preces, farmācijas produkti).
Augustā gada griezumā importa vērtības izmaiņas būtiski ietekmēja mehānismu un ierīču, minerālo produktu un elektroierīču un iekārtu importa vērtības samazinājums. To daļēji kompensēja dzelzceļa transporta un farmācijas produktu importa pieaugums.
Kopumā 2024.gada astoņos mēnešos preču eksports faktiskajās cenās bija par 3,4% mazāks nekā pirms gada, bet preču imports šajā laikā samazinājās par 7,7 procentiem.
Paredzams, ka arī pēdējos gada mēnešos eksporta izaugsme saglabāsies svārstīga. To turpinās ierobežot ārējais pieprasījums un ģeopolitiskā nenoteiktība. Šajā situācijā ir būtiski turpināt meklēt jaunas piegāžu iespējas un preču noieta tirgus.
