Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2024. gada martā Latvijas preču eksporta vērtība bija 1522,6 miljoni eiro, kas ir par 0,4% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī. Tomēr gada griezumā preču eksportam tika fiksēts būtisks kritums 18,8% apmērā, kas ir ievērojami vairāk nekā šā gada iepriekšējos mēnešos. Tādējādi jāsecina, ka preču eksports gada izteiksmē samazinās 12 mēnešus pēc kārtas. 2024. gada pirmajā ceturksnī arī preču eksporta vērtība bija par 8,9% zemāka salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn.
Pēdējos mēnešos preču eksporta vērtība nostabilizējusies, par ko liecina arī eksporta pārmaiņas mēneša izteiksmē. Savukārt eksporta kritumu martā lielā mērā noteica bāzes efekti. Nav pamata uzskatīt, ka tikpat spēcīgs preču eksporta samazinājums kā martā turpināsies arī nākamajos mēnešos. Vienlaicīgi, ārējai videi paliekot nemainīgai un saglabājoties vājam ārējam pieprasījumam, pašreiz nav priekšnosacījumu arī eksportam pieaugumam. Sagaidāms, ka šā gada otrajā ceturksnī preču eksporta vērtība būs tuvu pērnā gada attiecīgā ceturkšņa līmenim. Savukārt turpmāko eksporta attīstību noteiks ekonomiskā aktivitāte lielākajā Latvijas eksporta tirgū – Eiropas Savienībā (ES).
Vērtējot aktuālākos ES ekonomikas konfidences rādītājus, jāsecina, ka tie saglabājas stabili zemā līmenī. Uzņēmēju un patērētāju novērtējums par ekonomisko aktivitāti ES dalībvalstīs ir dažāds. Tomēr Latvijai nozīmīgākajos eksporta tirgos – Vācijā, Lietuvā, Igaunijā, Nīderlandē un Zviedrijā – ekonomikas konfidenci var vērtēt drīzāk kā pesimistisku. Šā gada aprīlī Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) aktualizēja makroekonomikas prognozes, samazinot eirozonas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu šogad par 0,1 procentpunktu līdz 0,8%, ko lielā mērā ietekmēja zemākas ekonomikas izaugsmes prognozes Vācijā un Francijā salīdzinājumā ar iepriekšējo novērtējumu. Atbilstoši SVF prognozēm 2024. gadā Vācijas un Francijas ekonomika, kas ir ES ekonomikas dzinēji, palielināsies attiecīgi par 0,2% un 0,7%. Šāds novērtējums abām valstīm ir par 0,3 procentpunktiem zemāks nekā iepriekšējās ekonomikas prognozēs. Tas apliecina, ka ārējais pieprasījums joprojām saglabājas zems.
Vērtējot eksporta pārmaiņas dažādās preču grupās šā gada martā, jāsecina, ka eksports samazinājies visās preču grupās. Lielāko negatīvo devumu kopējā preču eksporta samazinājumā šā gada martā noteica minerālproduktu eksporta kritums kopumā par 46,8%, tādējādi izskaidrojot 5,3 procentpunktus no kopējā samazinājuma. Minerālproduktu eksporta kritumu ietekmēja naftas gāzes reeksporta samazinājums par 84,9%, kā arī elektroenerģijas eksporta kritums par 12,6%.
Būtisks eksporta kritums bija fiksēts arī mehānismiem un elektroiekārtām, kopumā par 21,8%, salīdzinot ar pērnā gada martu. Eksporta kritums tika fiksēts pārsvarā elektroaparatūrai un citām elektroiekārtām. Par 14,1% samazinājusies koksnes un koka izstrādājumu eksporta vērtība, ko negatīvi ietekmēja mazāks koksnes granulu, neapstrādāto kokmateriālu, namdaru un būvgaldnieku darinājumu, finiera un saplākšņa eksports.
