Pēc gada pirmajos divos ceturkšņos sasniegtā 5,6% un 2,9% pieauguma, šā gada trešajā ceturksnī Latvijas ekonomika ir piedzīvojusi kritumu, izaugsmes rādītājos arvien redzamāk atspoguļojoties kara, resursu cenu kāpuma un globālās izaugsmes palēnināšanās ietekmei. Iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni ir samazinājies par 0,6%, bet ceturkšņa laikā ekonomika pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem sarukusi par 1,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes IKP ātrā novērtējuma dati.
Pakalpojumu nozarēs trešajā ceturksnī vēl saglabājies 1,7% pieaugums, kur vietējā biznesā balstītajās nozarēs joprojām turpinājās strauja izaugsme pēc pagājušā gada pandēmijas laika ierobežojumiem un saglabājās nelieli pieaugumi arī tranzīta biznesā, savukārt vairumtirdzniecību krasi negatīvi ietekmēja darījumu sarukums ar Krieviju pēc Ukrainā uzsāktā kara.
Tajā pašā laikā ražojošajās nozarēs, kuras jau vistiešāk skāris cenu kāpums un pēdējos mēnešos arī ārējā pieprasījuma vājināšanās, fiksēts 3,9% kritums salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni. Būvniecības nozare bija pirmā, kas Latvijā sāka izjust straujā cenu kāpuma negatīvo ietekmi, būtiski pieaugot būvniecības izmaksām un nozares ražošanas apjomi pastāvīgi samazinājušies jau no 2021. gada vidus. Detalizēti dati par nozaru apjomiem IKP ātrajā novērtējumā vēl nav pieejami, bet apsteidzošie rādītāji un informācija par valsts investīciju apjomiem rāda, ka arī šajā ceturksnī būvniecības nozarē bijis kritums.
Ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās Eiropā un ražošanas izmaksu pieaugums sācis ietekmēt arī apstrādes rūpniecību, kur pēc 7,4% un 5,8% apjomu pieauguma gada pirmajos divos ceturkšņos, jūlijā un augustā ražošanas apjomi jau ir samazinājušies, lejupslīdi piedzīvojot divām lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm – kokapstrādei un pārtikas produktu ražošanai. Kokapstrādes nozari līdzās zemākam pieprasījumam negatīvi ietekmē arī cenu kritums, bet pārtikas nozarē straujā cenu kāpuma dēļ patērētāji arvien vairāk sāk atteikties no augstākas cenu kategorijas precēm, liekot uzņēmumiem sašaurināt to ražošanas apjomus.
Apsteidzošie indikatori un prognozes par pasaules ekonomikas un Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu attīstību signalizē, ka arī nākamajā ceturksnī Latvijas iekšzemes kopprodukts visticamāk samazināsies. Uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji ir krītoši. Eiropas Savienībā ESI konfidences indekss oktobrī noslīdējis līdz negatīvākajam rādītājam kopš 2020. gada augusta. Latvijā patērētāju noskaņojums oktobrī ir nedaudz uzlabojies, ko ļoti ticams, ietekmējuši jaunie valsts atbalsta pasākumi energoresursu cenu kāpuma mazināšanai, kā arī iepriekšējā mēnesī veiktā apjomīgā pensiju indeksācija, un valsts atbalstam šajā ziemas sezonā būs būtiska loma ekonomiskās situācijas stabilizēšanā.
Līdzīga attīstība ir arī citās pasaules valstīs, tajā skaitā Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnerēs, kur ekonomikas izaugsme jau bremzējas. Lai gan šogad gada pirmajā pusē ekonomikas attīstība Eiropā bijusi labāka, nekā sākotnēji sagaidīts, izaugsmes palēnināšanās gada pēdējos mēnešos būs izteiktāka, lielāku ietekmi atstājot uz nākamā gada rādītājiem. Oktobra vidū Starptautiskais Valūtas fonds pazemināja nākamā gada pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi par 0,2 procentpunktiem līdz 2,7%. Eirozonas izaugsmes prognoze, salīdzinot ar jūlijā paredzēto, samazināta par 0,7 procentpunktiem līdz 0,5% un līdzīga izaugsme gaidāma arī desmit lielākajās Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīs. Ekonomikas izaugsmi kavēs arī pasaules centrālo banku procentu likmju celšanas cikls, lai ierobežotu augošo inflāciju, kur Eiropas Centrālā banka vakar paaugstināja galveno bāzes procentlikmi par 0,75 procentpunktiem līdz 2%, veicot jau trešo likmju paaugstinājumu kopš šā gada jūlija.
Vienlaikus ar trešā ceturkšņa IKP datiem CSP publicējusi arī datus par mazumtirdzniecības apgrozījumu šā gada septembrī, kas rāda, ka mazumtirdzniecības uzņēmumu pārdošanas apjomi joprojām ir augoši, salīdzinot ar pagājušā gada septembri palielinoties par 1,8%. Pieaugumu septembrī nodrošināja vienlīdzīgs tirgoto apjomu pieaugums visās trīs lielajās preču grupās: pārtikas preču (+1,8%), nepārtikas preču (+1,8%) un autodegvielas (+1,5%) tirdzniecībā. Starp nepārtikas preču grupām par 19,2% pret pērnā gada septembri augusi informācijas un komunikācijas iekārtu tirdzniecība, 9,9% pieaugums būvmateriālu tirdzniecībā, bet par 7,3% vairāk tirgoti apģērbi, apavi un ādas izstrādājumi. Savukārt mazumtirdzniecības apjomu samazinājumi stendos un tirgos (-7%), kā arī farmaceitisko un medicīnisko preču tirdzniecībā (-2,4%).
Šā gada trešajā ceturksnī mazumtirdzniecības apjomi palielinājušies par 0,9%, tostarp pārtikas preces tirgotas par 2,2% vairāk nekā 2021. gada trešajā ceturksnī, nepārtikas preces par 1% vairāk, bet degviela tirgota par 2% mazāk. Deviņos mēnešos kopā mazumtirdzniecības apjomu veido 4,8% pieaugumu, galvenokārt pateicoties straujajai 12,7% izaugsmei šā gada pirmajā ceturksnī.
Latvijas mazumtirgotāji turpina cīnīties ar straujo cenu kāpumu, īstenojot dažādus energoefektivitātes pasākumus, samazinot elektroenerģijas patēriņu un apkures izmaksas, bet produktu cenu pieaugumu cenšas padarīt mazāk manāmu ar dažādām mārketinga aktivitātēm, piemēram pārtikas produktu iepakojumu samazināšanu. “Rimi Latvia” šā gada 6. septembrī izziņoja atbalsta programmu fiksējot cenas 100 pieprasītākajām precēm līdz gada beigām, tādējādi atbalstot iedzīvotājus rudens un ziemas laikā.
