Pēc vadības maiņas vasarā, pārmaiņas sāk piedzīvot nozares milzis “Latvijas valsts meži”. Visus 250 miljonu vērtos iepirkumus turpmāk plānots nodot viena cilvēka kontrolē. Vienlaikus uzņēmuma jaunās vadības pozīcijas nemaz nav tik drošas, jo TV3 raidījuma “Nekā personīga” rīcībā nonākusi informācija, ka daļai no valdes varētu būt grūtības saņemt pielaidi valsts noslēpumam.
“Latvijas valsts meži” ir otrs vērtīgākais Latvijas uzņēmums. Tā vērtība ir ap pusotru miljardu. Kompānija apsaimnieko valstij piederošās meža zemes, nodrošina dabas vērtību saglabāšanu un vienlaikus pelna īpašniekam, proti valstij.
“Latvijas valsts mežu” apgrozījums pagājušajā gadā bija 405 miljoni (405,29 miljoni), peļņa – 111 miljoni (111,53 miljoni).
“Latvijas valsts mežu” vadība vislielākās izmaiņas piedzīvojusi tieši zemkopības ministra Kaspara Gerharda laikā. Pagājušā gada novembrī vispirms pilnībā nomainījās visa uzņēmuma padome, bet šā gada vasarā praktiski visa “Latvijas valsts mežu” valde.
Vienīgais, kuram izdevās savu amatu noturēt, bija Jānis Lapiņš. 2019. gadā viņam speciāli radīja piektā valdes locekļa vietu:”Es negribētu runāt par atsevišķu atbildību jomu sadalījumu, jo valde strādā vienoti kā komanda un pieņem ļoti daudzus stratēģiskus lēmumus. Un es esmu viens no dalībniekiem attiecīgajā komandā. Mēs esam pieci un kopistiski lemjam par ļoti daudziem jautājumiem. Katrs no valdes locekļiem pievērš uzmanību kādam jautājumam pastiprināti. Es vairāk esmu pievērsis uzmanību zemes dzīļu jautājumam, tā ir aktualitāte.”
Lapiņa karjeras pavērsieni apbrīnojami sakrīt ar Gerharda darba gaitām. Abi vienlaikus strādājuši “Latvijas dzelzceļa” koncerna vadībā. Kad Kaspars Gerhards (NA) kļuva par VARAM ministru, Lapiņš nonāca tās pakļautībā esošā “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra” valdē, bet Gerhardam, iesēžoties zemkopības ministra krēslā, Lapiņš nokļuva valdē “Latvijas valsts mežos”.
“Gerhardu es zinu kā ministru, kas pārraudzīja, protams, – VARAM tanī laikā – nozari. Šobrīd es viņu zinu kā Zemkopības ministru. Es apšaubu, ka es esmu ministra uzticamības persona,” sacīja Lapiņš.
Lapiņu uzņēmuma valdē iecēla kā zemes dzīļu speciālistu, tagad viņa darbības profils krietni paplašinājies. Tikko paspējis nomainīt ilggadējo “Latvijas valsts mežu” IT vadītāju un tajā iecēlis jaunu cilvēku. Tāpat radīts iepriekš nebijis amats – stratēģiskās komunikācijas vadītājs, kuru ieņem Ilona Oša no “Latvijas dzelzceļa” koncerna.
Taču nopietnākās pārmaiņas skārušas “Latvijas valsts mežu” iepirkumus. Lapiņš ir izveidojis jaunu, tieši viņam padotu amatu – Iepirkumu daļas vadītājs. Iepriekš šāda struktūrvienība kompānijā nav bijusi.
Kopējais dažādu iepirkumu apjoms “Latvijas valsts mežos” gadā ir iespaidīgs – ap 250 miljoniem eiro. Uzņēmuma ir daudz un dažādas vajadzības – sākot no mežu atjaunošanas, kopšanas un aizsardzības, līdz autoceļu izbūvei mežos, meliorāciju sistēmu uzturēšanas, kokmateriālu pārvadājumiem, kokaudzēšanas un šķeldas ražošanas. Visās sfērās katrs lielā uzņēmuma sektors rīko konkursus un izvēlās labākos un lētākos uzņēmēju piedāvājumus. Tagad plāns ir visus iepirkumus centralizēt.
Sludinājumu, ka “Latvijas valsts meži” meklē šādu publisko iepirkumu speciālistu, portālos ievietoja 7. septembrī. Prasības pretendentiem nebija specifiskas – otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība vai maģistra grāds tiesību zinātnē. Arī piecu gadu pieredze publisko iepirkumu jomā nav uzskatāma par neierastu. Taču steiga, kādā konkurss organizēts liecina, ka vajadzīgais cilvēks šai amatā bija jau atrasts. Kā mums apliecināja Nodarbinātības valsts aģentūrā, kas atbild par oficiālo sludinājumu izvietošanu, pieteikšanās termiņš Latvijas otrā vērtīgākā uzņēmuma iepirkumu daļas vadītāja amatam bija tikai septiņas dienas. Atskaitot brīvdienas, pieteikties uz šo amatu varēja vien piecu darbadienu laikā.
“Nekā personīga” zināms, ka par Iepirkumu daļas vadītāju “Latvijas valsts mežos” iecelta Irēna Jurisone. Bijušo pašvaldības uzņēmuma “Rīgas ūdens” Juridiskā departamenta vadītāju un maksātnespējas administratori Jurisoni Latvijas valsts mežu valdes loceklis Jānis Lapiņš pazīst, jo vairākus gadus vadīja nu jau likvidēto “Aqua Riga” – pašvaldībai piederošā uzņēmuma meitas kompāniju.
Lapiņš intervijai nepiekrita. Rakstiskās atbildēs norādīja, ka Jurisoni 20 kandidātu vidū esot izvēlējusies kompānijas Personāla vadības daļa. Mainot uzņēmuma operatīvās pārvaldības modeli, Juridiskā pārvalde vairs neesot valdes priekšsēdētāja, bet gan Lapiņa atbildības sfēra, un tāpēc Jurisone ir padota tieši viņam.
Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts vasarā izslēdzis “Latvijas valsts mežus” no sava biedru vidus, pamatojot to ar apšaubām praksi, kādā notika valdes locekļu atlase. Šis ir nākamais solis, kad valsts uzņēmumā tiekot pieņemts sasteigts lēmums, neizvērtējot riskus.
“Jāsaprot, ka “Latvijas valsts meži” ir otrs lielākais un vērtīgākais Latvijas uzņēmums un 11. vērtīgākais Baltijas uzņēmums. Un vēsturiski tās procedūras, kuras ir nostiprinātas korporatīvajā pārvaldībā, paredz skaidrus un pārskatāmus procesus, kā lietas tiek kārtotas. Un steiga, sasteigti lēmumi, nepietiekamu risku izvērtēšana vienmēr dienas beigās noved pie lielākām problēmām nekā tad, ja tas ietu ierasto vērtēšanas procesu par iepirkumiem, kuriem ir milzīgs miljonos mērāms apmērs,” pauda Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā Andris Grafs.
Kaspars Gerhards savukārt norāda: “(NP: Vai ir pareizi visus iepirkumus koncentrēt vienās rokās?) Kādā ziņā? (NP: Vai ir pareizi vienam valdes loceklim pakļaut visus Latvijas valsts mežu iepirkumus?) Šiem iepirkumiem jābūt stingri konkursētiem, caurskatāmiem, pārskatāmiem. (NP: Kādas īpašības Jānim Lapiņam palīdz vadīt otru vērtīgāko uzņēmumu “Latvijas valsts meži”?) Jautājums jāprasa uzņēmuma padomei, kas pieņēma lēmumu. Konkursa komisijai. (NP: Bet mani interesē Jūsu skatījums?) Es pēc viņa iecelšanas amatā, esmu ar viņu ticies. Esmu pārrunājis viņa redzējumu. Viņš ir ar plašu starptautisku redzējumu ārpus Latvijas. “Latvijas meži ir stipri” šobrīd pārauguši Latviju. Svarīgi kā šajā turbulentajā starptautiskajā situācijā saglabāt un attīstīties.”
Saspringtie ģeopolitiskie apstākļi bija tikai viens no apstākļiem, kāpēc ilggadējais “Latvijas valsts mežu” vadītājs Roberts Strīpnieks pirms aiziešanas no kompānijas pērnā gada nogalē, iesniedza visu nepieciešamo dokumentāciju, lai uzņēmums “Latvijas valsts meži” iegūtu industriālo drošības sertifikātu. Tā kā kompānijas, kam tāds ir, strādā ar klasificēto informāciju – tad Satversmes aizsardzības birojs (SAB) kopā ar Valsts drošības dienestu veic pārbaudi, vai valdes un padomes cilvēkiem, kā arī departamentu vadītājiem varētu uzticēt valsts noslēpumu saturošu informāciju. Ja kāds no valdes vai padomes pielaidi nevar saņemt, uzņēmumam Industriālais drošības sertifikāts ir liegts.
“Nekā personīga” neoficiāli zināms, ka SAB atzinums par sertifikātu “Latvijas valsts mežiem” kavējas un tam par iemeslu varētu būt pārbaude par uzņēmuma valdes locekļiem. Vasarā amatos ieceltie “Latvijas valsts mežu” valdes locekļi nāk no skandālos ierautiem uzņēmumiem.
Jānis Stankevičs daudzus gadus bijis SIA “Rīgas meži” ražošanas daļas vadītājs. Laikā, kad uzņēmuma valdē bija tagad jau Latvijas valsts mežu padomē nonākušais Aivars Tauriņš. Saistībā ar “Rīgas mežiem” policija izmeklēja vairākus iespējamos likuma pārkāpumus, tai skaitā neizdevīgu medību nomas līgumu slēgšanu. Stankeviča tieša atbildības joma “Rīgas mežos” bija Norupes kokzāģētava, kurā arī tika atklāti pārkāpumi.
Konkursā uz Latvijas valsts mežu valdi startēja un vietu tajā ieguva arī Toms Reiziņš ar 15 gadu stāžu būvniecības nozarē.
Reiziņš bijis finanšu direktors būvkompānijā “Latvijas energoceltnieks”. Un “Velve” valdes loceklis. Tāpat līdz šā gada martam pildījis būvniecības grupas “MN Holding” finanšu direktora pienākumus, kas ir 100 procentīga SIA “Velve” īpašniece.
Gan “Latvijas energoceltnieks”, gan “Velve” sodītas par iesaistīšanos būvnieku kartelī. “Latvijas energoceltnieks” gan Konkurences padomes lēmumu pārsūdzējis.
Reiziņa darbs “Velvē” daļēji sakrīt arī ar laiku, kad uzņēmuma stratēģiskās vadības procesu vadīšana bija uzticēta Mārim Martinsonam – vienai no centrālajām figūrām būvniecības karteļa lietā.
Konkursa nominācijas komisijas locekļu izvērtējumā būtiska nozīme esot bijusi informācijai, kuru par pretendentiem sagatavojusi personāla atlases kompānija.
Šai gadījumā tā bija “Astral Executive Search”, kas ir ilgstošs būvfirmas “Velve” sadarbības partneris. Atlases kompānijas vadība medijos izteikusies, ka tā ir tikai sakritība un noliedz, ka viņu sadarbība ar “Velvi” būtu kā ietekmējusi konkursa rezultātu.
Zemkopības ministrs Gerhards norobežojas no jebkādas savas ietekmes uz vadības izvēli “Latvijas valsts mežos”. Tiesa gan konkursa nolikums, kurā pirmo reizi valdes locekļiem bija ierakstīta prasība pēc pieredzes holdinga vadībā, tapa zemkopības ministrijā.
“Latvijas valsts mežu” padome neizrāda satraukumu par kavēšanos ar pielaižu valsts noslēpumam saņemšanu. Patlaban dienesti veicot intervijas ar valdes locekļiem, kas esot ierasta prakse. Un sākotnējais termiņš – trīs mēneši apritot novembra sākumā.
“Latvijas valsts meži” padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis norāda: “Mēs skatīsimies. Mēs redzam dažādus rezultātus, arī cilvēki, kuriem ir pielaide daudzus gadus, vienā dienā pazaudē to, tāpēc, ka ir radušies ārēji papildus apstākļi. Tas nav nekas īpašs. (NP: Bet jūs pats esat pārliecināts, ka varēsiet saņemt pielaidi valsts noslēpumam?) Līdz šim esmu sadarbojies. Un man šī uzticība ir tikusi sniegta dažādos amatos.”
No drošiem avotiem “Nekā personīga” zināms, ka “Latvijas valsts mežu” padomes priekšsēdētājam Edmundam Beļskim dienesti vēl konkursa gaitā bija norādījuši, ka viens no kandidātiem uz valdi, bijušais FKTK vadītājs Pēteris Putniņš var saņemt pielaidi valsts noslēpumam. Taču atšķirīgs ir bijis vērtējums par Reiziņa un Stankeviča izredzēm iegūt šo speciālo atļauju. Beļskis šo informāciju neapstiprina.
“Latvijas valsts meži” padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis sacīja: “Tas, ko mēs izdarījām, mēs konsultējāmies ar drošības iestādēm un mēs nesaņēmām nevienu faktu, kas mums liegtu (iecelt) vai liktu apšaubīt šo cilvēku uzticamību. Faktu, ka šie pieci [valdes locekļi], viņu reputācija būtu apšaubāma vai būtu risks viņus celt iekšā, šādu informāciju mēs nesaņēmām. (NP: Vai dienesti sniedza atšķirīgu informāciju par Putniņu, un atšķirīgu informāciju par Reiziņu un Stankeviču?) Tātad, saziņa ar Valsts drošības dienestu ir klasificēta informācija, ar ierobežotu pieejamību un šo informācijas slepenības līmeni nosaka pats izdevējs vai dienests. Ja viņi paši atklāj, ko viņi ir rakstījuši, tad šī informācija ir pieejama.”
Valsts drošības dienests “Nekā personīga” atrakstīja, ka pirmspārbaudes rezultātus par valdes locekļu kandidātiem uzņēmumam “Latvijas valsts meži” nosūtīja 25. jūlijā – nedēļu pirms viņu iecelšanas amatā. Vēstules saturs gan esot ierobežotas pieejamības informācija.
