Pēc spēcīgā 6,7% kāpuma pirmajā ceturksnī, Latvijas ekonomikas izaugsme gada griezumā šā gada otrajā ceturksnī ir palēninājusies līdz 3,0%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājies par 1,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Izaugsmes kritums gan nav bijis tik straujš, kā pirms mēneša rādīja IKP ātrā novērtējuma dati, – uzlabojums bijis 0,4 procentpunktu apmērā.
Izvērstie otrā ceturkšņa dati rāda, ka neskatoties uz izaugsmes tempu kritumu, Krievijas uzsāktā kara un energoresursu cenu kāpuma negatīvā ietekme līdz šim tomēr bijusi visai ierobežota un samazinājumu otrajā ceturksnī noteicis praktiski tikai kritums vairumtirdzniecības (-21,1%) un būvniecības (-13,8%) nozarēs. Tajā pašā laikā pārējās pakalpojumu nozares, līdzīgi kā pirmajā ceturksnī, turpināja atgūties no pandēmijas laika ierobežojumiem, uzrādot visai straujus pieauguma tempus, un laba izaugsme saglabājās arī apstrādes rūpniecībā. Ja vairumtirdzniecības nozari vistiešāk ir ietekmējusi tirdzniecības darījumu ar Krieviju pārtraukšana, būvniecības nozari kā pirmo skāris cenu kāpums, palielinot būvniecības izmaksas un kavējot darbu uzsākšanu vai liekot atteikties no jauniem projektiem. Savukārt nozares, kas visvairāk cieta Covid-19 pandēmijā, turpināja uzrādīt ļoti straujus izaugsmes tempus, izmitināšanas un ēdināšanas nozarei salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni augot par 77,4%, mākslas, izklaides un atpūtas nozarei palielinoties par 35,9% un komercpakalpojumu nozarēm – par 16,5%.
Līdzīgi ainu rāda arī IKP izlietojuma puses dati, kas joprojām parāda ļoti strauju privātā patēriņa pieaugumu (+7,9%), kas saistīts ar pakalpojumu nozaru darbības atjaunošanos, kā arī eksporta kāpumu (+9,1%), kamēr investīciju apjomi līdz ar problēmām būvniecībā, un augot privāto investoru piesardzībai, palielinājušies tikai ļoti mēreni – par 2,7%.
Otrā ceturkšņa dati liek domāt, ka daļa Krievijas kara un sankciju tiešās negatīvās ietekmes ekonomikas izaugsmes datos jau varētu būt uztverta, tomēr nākamajos ceturkšņos situāciju daudz būtiskāk sāks ietekmēt straujais cenu kāpums, vājinot privāto patēriņu, un negatīvi ietekmējot rūpniecības ražošanas apjomus. Situāciju vēl var pasliktināt ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās visā pasaulē, tajā skaitā Latvijas galvenajos eksporta tirgos.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un strauji augot energoresursu cenām pasaules tirgū, pasaules ekonomikas, kā arī ASV un ES valstu ekonomikas izaugsmes prognozes šā gada laikā ir tikušas pastāvīgi samazinātas, un samazinājumus veikušas visas vadošās starptautiskās institūcijas. Starptautiskais Valūtas fonds jūlijā samazināja pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi 2022. gadam līdz 3,2%, salīdzinot ar 4,4% janvārī. ASV ekonomikas izaugsmes prognoze attiecīgi samazināta no 4,0% līdz 2,3%. Eiropas Komisija jūlijā samazināja ES27 ekonomikas izaugsmes prognozi 2022. gadam līdz 2,7%, salīdzinot ar februārī pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā prognozētajiem 4,0%.
Šā gada otrā ceturkšņa dati parādīja nedaudz pozitīvāku ES izaugsmi otrajā ceturksnī, nekā EK bija prognozējusi jūlijā, tomēr nākamajos ceturkšņos gaidāma izaugsmes palēnināšanās un atsevišķos ceturkšņos nav izslēgts kritums, par ko signalizē apsteidzošie indikatori, tajā skaitā EK veidotais ekonomikas sentimenta indekss (ESI indekss) un iepirkumu menedžeru indekss (PMI). ESI indekss augustā turpināja kristies gan ES kopumā, gan Latvijā un pārējās Baltijas valstīs, savukārt PMI indekss, kas apsteidzoši prognozē ekonomikas izaugsmi, vērtībai zem 50 punktiem signalizējot kritumu, eirozonai augustā ir noslīdējis līdz 49,2, salīdzinot ar 49,9 jūlijā, un ir zemākais pēdējo 18 mēnešu laikā.
Pēc Finanšu ministrijas augusta sākumā atjaunotajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme 2022. gadā kopumā varētu veidot 2,8%. Salīdzinājumā ar iepriekšējām, marta sākumā izstrādātajām prognozēm, IKP pieauguma prognoze šim gadam ir paaugstināta par 0,7 procentpunktiem, ņemot vērā spēcīgo ekonomiskās izaugsmes atjaunošanos pēc Covid-19 ierobežojumiem un tikai ierobežoto kara ietekmi gada pirmajā pusē. Gada otrajā pusē kara, tirdzniecības ierobežojumu un straujā cenu kāpuma ietekmē ekonomikas attīstība palēnināsies un nākamajā gadā var veidot vairs tikai 1,0%, taču vidējā termiņā atkal gaidāma izaugsmes tempu palielināšanās, IKP pieaugumam 2025. gadā sasniedzot 3,4%.
