Šā gada februārī turpinājās straujš preču eksporta kāpums. Preču eksporta vērtība veidoja 1467 miljonus eiro, kas bija par 7,2% augstāka nekā šā gada janvārī un par 29,2% augstāka salīdzinājumā ar pērnā gada februāri. Tādējādi saglabājās iepriekšējo mēnešu straujā preču eksporta pieauguma tendence.
Viens no galvenajiem iemesliem tik straujai un noturīgai preču eksporta izaugsmei bija cenu kāpums. Dati par februāri vēl nav pieejami, bet janvāra dati liecina, ka eksporta vienības vērtības indekss gada laikā ir palielinājies par 22,9%. Tas nozīmē, ka reālā izteiksmē (jeb izslēdzot cenu ietekmi) preču eksporta vērtība pieaugtu par 6,3% nevis par 29,2%. Cenu kāpums vērojams praktiski visām izejvielām, proti, energoresursiem, pārtikai, metāliem, koksnei, tādējādi ietekmējot gala preču cenas. Augsts izejvielu cenu līmenis varētu saglabāties līdz pat šā gada beigām. Tādējādi nominālā izteiksmē preču eksporta vērtība palielināsies arī turpmākajos mēnešos, bet pieaugums pakāpeniski bremzēsies.
Preču eksporta izaugsmi turpmākajos mēnešos ierobežos augstā bāze. Pērnā gada janvārī un februārī eksporta gada vidējais pieaugums bija ap 2%, bet laikā periodā no marta līdz decembrim vidējais pieaugums bija jau 28,5%. Tādējādi tāds eksporta kāpums, kas bija fiksēts pēdējos mēnešos nesaglabāsies.
Papildus tam Latvijas preču eksportu negatīvi ietekmēs Krievijas iebrukuma Ukrainā ekonomiskās sekas. Negatīvā ietekme atspoguļojās jau februāra datos, jo eksporta vērtība uz Krieviju š.g. februārī bija par 15,4% zemāka nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. 2021.gadā kopumā Latvijas preču eksports uz Krieviju veidoja 1196 milj. eiro, kas bija 7,3% no kopējās preču eksporta vērtības. Lai arī kopš 2014.gada, kad Krievija anektēja Krimas pussalu, uz ko ASV un ES ieviesa sankcijas pret Krieviju un, kā atbildi, Krievija noteica embargo pārtikas preču importam, Latvijas eksporta vērtība uz Krieviju praktiski nav mainījusies, tomēr tās īpatsvars kopējā eksportā būtiski saruka. Eksporta kritumu uz Krieviju noteiks rubļa kursa svārstības, pret Krieviju ieviestās sankcijas, un uzņēmumu nevelēšanās sadarboties ar agresora valsti. Šādu lēmumu pieņēma vairāki Latvijas uzņēmumi, paziņojot to publiski. Lielāku negatīvo ietekmi šo faktoru dēļ izjutīs uzņēmumi, galvenokārt, mašīnbūves, farmācijas, apģērbu un audumu, kā arī alkoholisko dzērienu ražotāji, kam eksports uz Krieviju līdz šim ir bijis ievērojams. Ja pērn Krievijas tirgus bija starp pieciem lielākajiem eksporta tirgiem Latvijas precēm, tad šogad tas varētu noslīdēt līdz desmitajai vietai.
Krievijas agresija pasliktināja ekonomikas attīstības perspektīvas visā Eiropā. Eiropas centrālā banka, aktualizējot makroekonomikas prognozes, š.g. martā samazināja eirozonas IKP pieaugumu šim gadam par 0,5 procentpunktiem līdz 3,7%, vienlaicīgi norādot, ka atkarībā no kara ilguma, sekojošām iespējamām sankcijām, kā arī izejvielu cenu dinamikas, eirozonas ekonomikas izaugsme varētu būt arī mazāka.
Š.g. martā preču eksporta vērtības pieaugums fiksēts visām preču grupām. Lielāko devumu eksporta izaugsmē nodrošināja koka un koksnes izstrādājumu eksporta pieaugums par 35,6%, tā izskaidrojot gandrīz ceturto daļu no eksporta kāpuma. Koksnes un koka izstrādājumu eksporta pieaugums bija vērojams visos lielākajos noieta tirgos – Vācijā, Lietuvā, Zviedrijā, Nīderlandē, Igaunijā. Savukārt koka un koksnes eksporta vērtība uz Apvienoto Karalisti gada laikā samazinājās par 12,1%. Neskatoties uz šo kritumu, Apvienota Karaliste paliek lielākais eksporta tirgus, veidojot 19% no kopējā koksnes un koka izstrādājumu eksporta vērtības.
Nozīmīgs devums preču eksporta pieaugumā fiksēts lauksaimniecības precēm un pārtikai. Pateicoties būtiskam piena produktu, graudaugu, kā arī eļļas un augu sēklu eksportam, kopējā šīs preču grupas eksporta vērtība palielinājusies par 31,5%. Strauja eksporta izaugsme fiksēta arī minēralproduktiem un metāliem, ko lielākoties veicināja energoresursu un metālu cenu pieaugums.
