Pandēmijas sekas un satricinājumi, ko radījis karš Ukrainā, ceļ cenas un bremzē ekonomikas attīstību. Pasaules un Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozes ir būtiski samazinātas. Neskatoties uz nelielu un īslaicīgu lejupslīdi, Latvijā izaugsme šogad saglabāsies. Darba tirgus atveseļošanās turpināsies, taču gliemeža ātrumā. Strauji augošās cenas iedragās iedzīvotāju pirktspēju un uzņēmumu rentabilitāti. Iedzīvotāju tēriņi, privātās investīcijas un eksports augs lēnāk, nekā iepriekš gaidīts. Investīciju aktivitāti palīdzēs uzturēt Eiropas Savienības finansēto projektu īstenošana.
Pasaules izaugsme centrālo banku rokās
Krievijas iebrukums Ukrainā – izdzēstās un izpostītās cilvēku dzīves, sagrautās ēkas un infrastruktūra – ir sašūpojis ne tikai sabiedrisko domu, bet arī pasaules ekonomiku un finanšu tirgus. Karš Ukrainā ir jau trešais satricinājums globālajām piegāžu ķēdēm dažu gadu laikā. Tirdzniecības nesaskaņas starp ASV un Ķīnu ir palikušas otrajā plānā. Savukārt pandēmija joprojām turpina ierobežot uzņēmumu darbību un radīt sastrēgumus loģistikā. Turklāt jau tā saspīlēto situāciju vēl vairāk saasina karš Ukrainā kopā ar Krievijai un Baltkrievijai oficiāli un brīvprātīgi piemērotajām sankcijām. Šīs valstis, it īpaši, Krievija, ir globālā mērogā nozīmīgas naftas, ogļu, dabasgāzes, dažādu metālu un augu valsts produktu ražotājas. Šo produktu pieejamība sankciju un karadarbības ietekmē mazinās. Jau pirms kara augstu uzkāpušās enerģijas un citu izejvielu cenas ir sasniegušas jaunus rekordus un vēl vairāk ceļ inflāciju visā pasaulē.
Pandēmijas sekas un karš Ukrainā pasaules ekonomikas attīstībai rada virkni šķēršļu. Augsta inflācija ierobežo iedzīvotāju pirktspējas kāpumu. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji preces un pakalpojumus pirks mazāk, nekā to būtu darījuši pie zemākām cenām. Augstās ražošanas izmaksas vājina uzņēmumu peļņas rādītājus. Turklāt ar komponenšu/ preču piegādēm saistītie izaicinājumi un cenu svārstības apgrūtina uzņēmumu darbību, it īpaši ražojošajās nozarēs. Bažas par pieprasījumu ir vēl viens nenoteiktības avots, kas nelabvēlīgi ietekmē investīciju aktivitāti. Šie visi ir argumenti lēnākai izaugsmei. Aug arī bažas par pārtikas krīzi nabadzīgākajās Āfrikas, Tuvo Austrumu un Āzijas valstīs, kas līdz šim lielu daļu graudu iegādājās no Ukrainas un Krievijas. Turklāt konflikta ietekmē mēslojuma līdzekļi un graudi visā pasaulē kļuvuši vēl dārgāki.
Nenoteiktība ir liela. Lielāka nozīme par konkrētiem prognožu skaitļiem šobrīd ir ietekmes virzienam. Tā kā Eiropas valstu ekonomikas ir ciešāk saistītas ar Krieviju nekā ASV, tad gaidāms, ka Eiropas, it īpaši Austrumeiropas, valstu izaugsme cietīs vairāk. Prognozējam, ka eiro zonas iekšzemes kopprodukts šogad pieaugs par 2.6%, salīdzinot ar janvārī prognozētiem 3.9%. Savukārt ASV ekonomika augs par 3.2%, kas ir vien par 0.7 procentpunktiem lēnāk, nekā gaidīts iepriekš. Arī Baltijas valstu ekonomikās izaugsme turpināsies, taču konflikta ietekmē tā būs vismaz uz pusi lēnāka, nekā prognozējām janvārī. Igaunijas ekonomika palielināsies par 1.5%, Latvijas ekonomika – par 1.4%, bet Lietuvas – par 1.7%.
Turpmāko ekonomikas attīstību noteiks ne tikai tas, kad un kā beigsies karš Ukrainā, kādas sankcijas vēl tiks piemērotas Krievijai un kā tā atbildēs, bet arī no valdību un centrālo banku īstenotajām darbībām. Šobrīd finanšu tirgi sagaida ļoti strauju monetārās politikas atbalsta mazināšanu ASV un Eiropā, kas nozīmē arī augstākas procentu likmes. Tirgi sagaida, ka 3 mēnešu Euribor likme pārsniegs 0% jau gada nogalē. Centrālās bankas uztraucas par augsto inflāciju un pievelk grožus. Tomēr tas notiek laikā, kad ekonomikas izaugsme jau sāk atslābt, turklāt karš Ukrainā draud ar jauniem satricinājumiem tautsaimniecībām. Eiropas valstu valdības ir izziņojušas izdevumu palielināšanu enerģētikai un drošībai, bet paies laiks līdz šie ieguldījumi sasniegs reālo ekonomiku. Tiešu atbalstu mājsaimniecībām ierobežo bažas par algu-cenu spirāles veidošanos. Šādā situācijā pastāv risks, ka pārāk strauja monetārā politikas atbalsta ierobežošana var apturēt ekonomikas izaugsmi vai pat veicināt krīzes iestāšanos.
Pielāgošanās laikā Latvijas ekonomika īslaicīgi saruks
Latvijā gads sākās ar joprojām spēcīgu ārējo pieprasījumu un augošiem iedzīvotāju tēriņiem, ko veicināja pandēmijas ierobežojumu atvieglošana. Tomēr Krievijas iebrukums Ukrainā ekonomikas ainu nu zīmē drūmākās krāsās. Mēs sagaidām, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts otrā un trešā ceturkšņa laikā nedaudz samazināsies, līdz ekonomika pielāgosies jaunajai situācijai. Gadā kopumā gan izaugsme turpināsies, bet izaugsmes temps palēnināsies līdz niecīgiem 1.4%. Tas ir par 2.7 procentpunktiem mazāk nekā mūsu janvāra prognozē. 2023. gadā izaugsmes temps pieaugs līdz 2.6%, taču to turpinās ierobežot piegāžu kavēšanās un augstas pārtikas cenas.
Darba tirgus atveseļošanās būtiski palēnināsies, un algu pieaugums 2022. gadā norims līdz 8%. Vājāks pieprasījums, gandrīz pilnīga vakcinācijas sertifikātu atcelšana un bēgļu pieplūdums no Ukrainas mazinās darbaspēka trūkumu. Kara un sankciju ietekmē jau tā augstā inflācija pakāpsies vēl augstāk un saglabāsies augsta ilgāk. Pārtika un ar energoresursiem saistītās preces un pakalpojumi, kam vērojams straujākais cenu pieaugums, veido aptuveni 40% no iedzīvotāju tēriņiem. Inflācija savu augstāko punktu sasniegs tuvāk gada vidum un tad sāks lēnām atslābt. Pēc mūsu prognozēm inflācija šogad vidēji būs ap 10%, bet nākamgad – ap 3.5%. Īslaicīgs pirktspējas kritums tuvākajos mēnešos šķiet neizbēgams. Valdības atbalsts mazāk aizsargātajām mājsaimniecībām būs ļoti nepieciešams. Mājsaimniecību patēriņš tuvākajos mēnešos īslaicīgi savārgs, tomēr kritumu ierobežos vīrusa ierobežojumu mīkstināšana, pandēmijas laika uzkrājumi, valdības atbalsta pasākumi un tēriņi bēgļu atbalstam.
Privātās investīcijas, kas veido aptuveni četras piektdaļas no kopējām investīcijām Latvijā, augs ievērojami lēnāk. Tai pat laikā straujāks kāpums gaidāms publiskajās investīcijās. Tās veicinās Eiropas Savienības finansējuma pieplūdums, valsts ieguldījumi enerģētikas sektorā un aizsardzībā.
Latvijas ekonomiskās saites ar Krieviju kopš 2014. gada ir ievērojami vājinājušās, tomēr vēljoprojām ir spēcīgas. Sagaidām, ka tuvākajos gados tirdzniecība ar Krieviju, Baltkrieviju un īstermiņā ar Ukrainu kara un sankciju ietekmē ļoti būtiski samazināsies un šīs valstis pakāpeniski aizstās citi tirgi. Šajā situācijā Latvijā lielākie zaudētāji būs tranzīta pakalpojumu sniedzēji, atsevišķi vairumtirdzniecības un loģistikas uzņēmumi. Ne visi varēs pārorientēties, citiem būs jāsašaurina sava darbība. Piemēram, Latvijas dzelzceļš jau brīdinājis, ka tam varētu būt nepieciešams valsts budžeta atbalsts infrastruktūras uzturēšanai. Farmācijas nozare, kurai karā iesaistītās valstis bijušas nozīmīgi noieta tirgi, ir lielu izaicinājumu priekšā, jo ieiet jaunos tirgos šajā nozarē ir īpaši sarežģīti. Virkne nozaru ir pazaudējušas būtisku izejmateriālu avotu.
Ražošanas un būvniecības uzņēmumi ir spiesti meklēt jaunus tērauda, koksnes un dažādu ķīmisko vielu piegādātājus, lauksaimnieki – mēslojuma līdzekļu piegādātājus, savukārt putnkopji – mājputnu barības piegādātājus. Ir iespējams atrast alternatīvas, bet tas ir laikietilpīgi un dārgi. Kamēr šie jautājumi tiek risināti, var nākties uz laiku ierobežot ražošanu. Gaidāms, ka tirdzniecības saikņu pārraušana ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī vājāks pieprasījums pieaugums no Eiropas palēninās Latvijas eksporta izaugsmi.
Līdzīgi kā daudzas citas Eiropas valstis arī Latvija ir atkarīga no Krievijas gāzes un degvielas. Aptuveni 90% no kopējā dabasgāzes importa ir no Krievijas. Vidējā termiņā, palielinot Lietuvas-Latvijas gāzes starp-savienojuma kapacitāti un investējot energoefektivitātē un atjaunīgo energoresursu infrastruktūrā, varam aizstāt Krievijas gāzi. Taču iespējamo gāzes piegāžu pārtraukuma gadījumā nākamā apkures sezonā var nākties ieviest enerģijas patēriņa ierobežojumus. Tādā gadījumā ietekme uz ekonomikas izaugsmi var būt arī nelabvēlīgāka nekā mūsu prognozēs.
