Apstrādes rūpniecības sniegums februārī zaudēja jaudu. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka ražošanas apjomi pieauga par 2.5% (kalendāri izlīdzināti dati salīdzināmās cenās), salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tas ir lēnākais kāpums pēdējo trīs mēnešu laikā. Savukārt pret janvāri tika reģistrēts 2.1% kritums.
Vairāk nekā divas trešdaļas apstrādes rūpniecības nozaru spēja audzēt savu produkcijas izlaidi pret iepriekšējā gada apjomiem. To vidū bija arī trīs no četrām lielākajām nozarēm. Koksnes un tās produktu ražošana pieauga par mēreniem 2.4%, savukārt gatavo metālizstrādājumu ražošana un nemetālisko minerālu ražošana par spēcīgiem 12.7% un 18.4%. Dzērienu, ķīmisko vielu, ādas izstrādājumu un metālu ražošana arī uzrādīja strauju, ar divu ciparu skaitli mērāmu kāpumu. To sekmēja atlēciens no pagājušā gada sākuma zemajiem ražošanas apjomiem. Arī elektrisko iekārtu izlaides pieaugums pārsniedza 10%. Šī ir vienīgā nozare, kas jau četrus mēnešus pēc kārtas ir spējusi audzēt apjomus mēnesi pret mēnesi.
Savukārt dziļākie kritumi iezīmējās datoru, elektronisko iekārtu un apģērbu ražošanā, kā arī iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā. Otrajā lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē – pārtikas ražošanā – produkcijas izlaide saruka par 7.5%. Tas ir straujākais kritums pēdējo 22 mēnešu laikā. Pērn pārtikas ražotāju rentabilitāte jeb peļņa uz katru apgrozīto eiro bija vismazākā starp apstrādes rūpniecības nozarēm. Turklāt situācija sāka pasliktināties gada otrajā pusē, kad izmaksu kāpums uzņēma tempu. Pārtikas izejvielu cenas un citas ražošanas izmaksas auga straujāk un ātrāk, nekā ražotāji spēja vienoties par gala produkta cenas celšanu veikalos.
Izejvielu un izejmateriālu, degvielas un energoresursu cenu kāpums ir būtiski palielinājis ražošanas izmaksas teju visās nozarēs. Eiro zonas apstrādes rūpniecības vadītāju aptaujas rāda, ka izmaksu kāpums martā tikai uzņēma ātrumu. Stingrie mēri pandēmijas viļņa ierobežošanai ir aizvēruši ražotnes un ierobežojuši ostu darbību vairākas Ķīnas pilsētās, tāpēc kavējas piegādes. Karš Ukrainā un sankcijas Krievijai un Baltkrievijai mazina dažādu izejvielu pieejamību pasaules tirgos, kā arī pārrauj jau ierastās piegāžu ķēdes. To izjūt arī Latvijas ražotāji. Aptuveni puse no Latvijā ievestā tērauda un koksnes līdz šim nākusi no Krievijas un Baltkrievijas. Ražošanas procesos tiek izmantotas arī šajās valstīs ražotās ķīmiskās vielas. Šobrīd ir jāmeklē alternatīvas, jo sankciju tvērums aug un tirgošanās ar Krieviju un Baltkrieviju kļūst arvien sarežģītāka. Tas ir dārgi, un prasa laiku, tāpēc nevar izslēgt, ka atsevišķiem uzņēmumiem būs uz laiku jāsašaurina ražošana.
Augstā nenoteiktība un cenu šoks ir vairojis piesardzību ražotāju vidū. Tomēr sagaidāmie ražošanas apjomi tuvākajos trīs mēnešos vēl izskatās gana labi – virs ilgtermiņa vidējā. Ražotāji arī plāno turpināt celt cenas savai gala produkcijai. Protams, jārēķinās, ka jebkurai cenu celšanai ir robeža. Precēm, kam pircēja vērtējumā cena augs pārlieku strauji, saruks pieprasījums. Augstā inflācija apēd arvien lielāku daļu no iedzīvotāju ienākumu kāpuma. Martā iedzīvotāju vērtējums par savu nākotnes finanšu situāciju būtiski pasliktinājās ne tikai Latvijā, bet arī eksporta tirgos. Swedbank karšu dati rāda, ka Latvijā pagaidām gan pieprasījums vēl turas.
Agnese Buceniece, Swedbank Latvija galvenā ekonomista v.i.
