Februāris Latvijas apstrādes rūpniecībai bija sarežģīts mēnesis, neko labu negaidām martā un turpmākajos mēnešos. Latvijas ražotājiem ir jārisina vesela problēmu jūra, kas ir saistīta gan ar strauji izzūdošajiem tirgiem Krievijā un Baltkrievijā, gan apgrūtinātām izejmateriālu piegādēm. Salīdzinājumā ar janvāri ražošana samazinājās par 2,1%, salīdzinājumā ar pērno februāri pieauga par 2,5%, bet tas ir daudz vājāks rezultāts nekā janvāra pieaugums par 9,3%. Pirmajos divos mēnešos kopumā apstrādes rūpniecība auga par 5,8%.
Janvāra rezultāts bija ļoti interesants ar to, ka divas lielākās nozares (kokapstrāde un pārtikas pārstrāde) mēneša griezumā saruka, bet citās, galvenokārt par augsti tehnoloģiskām dēvētajās, bija lieliski rezultāti, kas nodrošināja izaugsmi kopumā. Februārī kokapstrāde spēcīgi atguvās (+4,8% mēneša griezumā), bet pārtikas pārstrādē kritums turpinājās un pat pastiprinājās (-3,2%).
Pārtikas pārstrādātāji šobrīd ir ļoti sarežģītā situācijā, ir pat izskanējis aicinājums izsludināt ārkārtas situāciju. Starptautiski tirgojamo produktu cenas, pirmkārt graudu, piena pulvera un sviesta cenas ir rekordaugstas, kas nozīmē arī augstas svaigpiena cenas. Tiem, kuru galvenais tirgus ir Latvijas patērētāji, tas rada ļoti asas ir cenu šķēres. Ne velti pārtikas nozarē ražošanas kritums gada griezumā sasniedza pat 7,5%.
Zemniekiem situācija tirgos ir izdevīga, neskatoties uz augstajām izmaksām, taču, kā jau tas Latvijā ir pieņemts, tie, kam iet labi, neko nesaka. Arī meža nozarē situācija ir ļoti kontrastaina, mežu īpašniekiem un pirmapstrādātājiem visumā klājas labi, bet daļa patēriņa produktu ražotāju ir iepirkumu un pārdošanas cenu neizdevīgo attiecību “saspiesti”.
Savukārt vidējo un augsto tehnoloģiju nozarēs, kur situācija vēl pavisam nesen bija gandrīz viendabīgi saulaina, iezīmējas krasi kontrasti. Vēl nesen elektronika auga par desmitiem procentu gadā, tagad kritums ir par 24,4% pret pērno februāri. Turpretim ķīmija joprojām lepojas ar pieaugumu par ceturto daļu. Metālapstrādē un mašīnbūvē februārī kopaina vēl bija labvēlīga. Taču metālapstrāde un tās “lejteces” nozares ir starp tām, kas nepatīkami izjūt un izjutīs kara radīto haosu pasaules ekonomikā. Latvijas uzņēmumos izmantotā tērauda cenas salīdzinājumā ar laiku pirms gada ir apmēram divkāršojušās, efektu pastiprina specializēto tērauda šķirņu piegāžu kavēšanās. Jau notiek līdz šim Krievijā pirkto izejmateriālu aizstāšana ar Eiropas un Turcijas produktiem, taču tas nav viegls process.
Latvijas statistika nepublicē farmācijas datus konfidencialitātes dēļ, kas līdz šim neļāva redzēt labas ziņas, bet turpmāk slēps sliktās. Trīs kara skartie bijušās PSRS lielo valstu tirgi (Krievija, Baltkrievija un Ukraina) kopā veido apmēram pusi vadošo uzņēmumu eksporta, no tā, saskaņā ar operatīvām ziņām no nozares, saglabājusies apmēram trešdaļa. Sankcijas pret medikamentu tirdzniecību nav noteiktas, taču grūtības sagādā gan valūtu konvertācija, gan sadarbības partneru uzticamība apvienojumā ar zaudētām iespējām apdrošināt saistību neizpildes riskus. Uzņēmumi meklē risinājumus, viens no tiem varētu būt ražošana pēc citu uzņēmumu pasūtījuma Eiropas tirgiem. Tas nedotu iespēju daudz nopelnīt, taču dotu iespēju saglabāt ražošanu un nezaudēt darbiniekus. Ar saviem zīmoliem ražoto produktu pārdošana ES valstu tirgos diemžēl nevar acumirklī aizstāt austrumos zaudēto, jo farmācijas tirgi ir ļoti konservatīvi. Nozarei priekšā stāv 3-4 grūti gadi.
Diemžēl ir tikai vājas cerības, ka starptautiskā situācija Latvijas rūpniecībai uzlabosies. Aizvadītās nedēļas laikā Ukraina ir strauji atbrīvojusi līdz šim Krievijas okupētās teritorijas, tas ir lieliski. Taču pienāk arī ļoti traģiskas ziņas – arvien vairāk uzzinām par okupētajās teritorijās veiktajiem kara noziegumiem. Ukrainas militārās uzvaras, domājams, tuvina kara beigas vai vismaz pamieru, taču iespēja, ka pēc tam varētu daļēji atjaunoties ekonomiskie sakari ar Krieviju un Baltkrieviju, drīzāk samazinās. Ziņas par civiliedzīvotāju slepkavībām rada pamatotu sašutumu un mudina pastiprināt sankciju režīmu. Šie noziegumi acīmredzot tiks izmeklēti starptautiski un var novest pie prasībām Krievijai izdot aizdomās turētos, kam tā diez vai piekritīs. Pasaule arvien attālinās no iespējas atgriezties pirmskara situācijā un atjaunot ekonomiskās sadarbības tīklus. Ekonomiskie aspekti šobrīd nav paši svarīgākie, galvenais ir miera atjaunošana un Ukrainas iedzīvotāju aizsardzība, taču, ja reiz par ekonomiku runājam, ziņas nav iepriecinošas.
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
