Janvāra tirdzniecības dati atspoguļo spēcīgu eksporta nozaru attīstību, taču neraisa lielu optimismu, ne tikai tāpēc, ka šobrīd ir grūti būt optimistam par gandrīz jebko. Aizpagājušā mēneša dati šobrīd vairāk nekā jebkad ir atpakaļskata spogulis. Sākot ar martu, ārējās tirdzniecības skaitļos redzēsim pamatīgu jucekli, jo pasaules kārtība, pie kuras bijām pieraduši, ir salauzta vai vismaz pamatīgi saplaisājusi. Ietekme nebūs tikai eksportu un importu samazinoša, būs arī pretēji efekti. Karš ir paaugstinājis jau tā augstās izejvielu cenas, tāpēc atsevišķu produktu eksports un imports naudas izteiksmē var pieaugt.
Janvārī Latvijas preču eksports bija 1,369 miljardi eiro jeb par 29,6% lielāks nekā pirms gada, bet imports – par 35,8% lielāks. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos eksporta kāpumu, pirmkārt, nodrošina koksnes, metāla, minerālproduktu un to izstrādājumu pārdošanas pieaugums attiecīgi par 41%, 65% un 110%, ko galvenokārt nosaka to cenu kāpums.
Pēdējo trīs nedēļu laikā ir radikāli mainījusies mūsu pasaules uztvere, arī ekonomisko rādītāju konteksts. Tagad pasaules līderi uz ekonomikā notiekošo raugās it kā caur tēmēkli. Tirdzniecības attiecības, kas agrāk bija labklājības vairošanas instruments, kļūst par ieroci. Pretkara koalīciju veidojošās demokrātiskās valstis (Eiropa, ASV, Austrālija, Japāna) ir gatavas samaksāt lielu cenu, lai apturētu starptautiskās kārtības sabrukumu. Līdz pat šim brīdim svarīgais Latvijas tirdzniecības partneris Krievija ir kļuvusi par sankciju rekordisti. Tirgoties ar šo valsti nav aizliegts, taču pat tos produktus, kuri nav sankciju objekts (kā medikamenti), ietekmēs sankcijas pret finanšu nozari un kaimiņvalsts iedzīvotāju pirktspējas kritums.
Vēl nesen šķita, ka cenu izmaiņu ietekme uz ārējo tirdzniecību samazināsies – ražotāju eksporta cenu inflācija sāka noplakt. Taču jaunā pasaules kārtība maina šīs prognozes. Piemēram, zaudējuši spēku iepriekš izteiktie spriedumi, ka koksnes eksports naudas izteiksmē šogad varētu samazināties. Latvijā ražoto preču eksportā, neskatoties uz nelabvēlīgo ietekmi uz farmāciju un mašīnbūvi, liels un ilgstošs kritums nav gaidāms ne naudas, ne reālā izteiksmē. Īslaicīgs kritums var notikt metālizstrādājumu eksportā – pieprasījums pēc nozares produktiem ir spēcīgs, taču izejvielu piegādes pārkārtošana prasīs laiku, uzņēmumos tāpēc iespējamas dīkstāves. Vēl pirms mēneša šķita, ka nu jau leģendārās piegādes ķēžu problēmas varētu mazināties, par to liecināja arī uzņēmumu aptaujas. Tagad atkal kārtis pamatīgi sajaucis gan karš Ukrainā, gan Ķīnā strauji pieaugošā Omikrona izplatība. Šī kovida varianta lipīguma dēļ būs ļoti grūti turpināt līdzšinējo “nulles kovida” politiku, taču pagaidām valdība vēl cīnās, apturot daudzu ražotāju darbu.
Ļoti liela “avārija” ir gaidāma vairākās eksporta datu ailēs, kurās dominē reeksports – tādās kā dzērieni un elektronikas preces. Latvijā ir attīstīta šo produktu vairumtirdzniecība, kas veido vienotu vērtības ķēdi ar autopārvadājumu pakalpojumu eksportu. Šīs nozares cietīs smagi. Tāpat ļoti liels kritums būs metālu eksportā – agrāk no Latvijas uz Rietumeiropu plūda Krievijā ražotā metāla straume.
Pašsaprotamu iemeslu dēļ norises ekonomikā šobrīd nav tas, kas lielākajai daļai cilvēku rūp visvairāk. Taču vai ekonomikā, konkrētāk, izejvielu biržās notiekošais var kaut ko pavēstīt par miera atjaunošanas izredzēm? Ja var ticēt investoru intuīcijai, cerības pieaug. Kopējais izejvielu cenu indekss (S&P GSCI) kopš 8.marta ir noplacis par 13%, bet ir par 14% augstāks nekā pirms mēneša. Svarīgs cerību indikators ir pallādija tirgus, kurā Krievijas eksporta daļa īpaši augsta, šī elementa cena kopš augstākā punkta samazinājusies par 22%. Savukārt Eiropas tūrisma un atpūtas nozares akciju indekss kopš 8.marta audzis par 11%. Brent naftas cenas bija sasniegušas 117 eiro, šobrīd cena ir 92,2 eiro. Gāzes cena piegādei pēc mēneša bija pārsniegusi 200 eiro par MWh, tagad tā ir 119 eiro, kas joprojām ir apmēram sešas reizes “virs normas”. Standard & Poors GSCI pārtikas cenu indekss ir no virsotnes atkāpies par 2,6%, tai skaitā kviešu cena ir atkāpusies līdz 370 eiro no 420 eiro. Patērētāju maksātās cenas vēl augs, jo iepriekšējais biržas cenu kāpums vēl nav sasniedzis veikalus, taču vismaz šīm ciešanām gals ir redzams.
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
