Latvijas ostās šis gads iesācies ar pārkrauto kravu apjoma pieaugumu – kopumā gada pirmajā mēnesī ir pārkrauti 3,7 miljoni tonnu kravu. Tas ir pieaugums salīdzinoši ar pagājušā gada janvāri par 100 tūkstošiem tonnu jeb 2,8%.
Līdz ar to janvārī ir turpinājusies jau 2021. gada pēdējos mēnešos novērotā tendence par kravu apgrozījuma pieaugumu ostās, kas lielā mērā ir saistīts tieši ar akmeņogļu kravu palielinājumu. Turklāt jāņem vērā faktors, ka šos rādītājus papildus ietekmēja meteoroloģiskie apstākļi, kad spēcīgo janvāra vētru ietekmē kuģu ienākšana un kravu pārkraušana bija apgrūtināta.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits ar gandarījumu atzīmē, ka ostas ir spējušas izaicinošā ģeopolitiskajā situācijā uzrādīt pieaugošus rādītājus un tādējādi joprojām apliecināt Latvijas tranzīta koridora un ostu pievilcību. “Latvijas ostas rēķinās ar pārmaiņām globālās kravu piegādes plūsmās, ar ģeopolitiskiem riskiem un tendencēm enerģētikā. Tās ar vien vairāk diversificē savu darbību, orientējas uz kravām ar augstāku pievienoto vērtību, cenšas piedāvāt ar vien plašāku pakalpojumu spektru,” pauž ministrs.
Pārkrauto ogļu kravu apjoms salīdzinoši ar 2021. gada janvāri ir palielinājies 177 reizes, un ostas kopumā pārkrāvušas 709,1 tūkstošus tonnu akmeņogļu. Tas ir arī par 30 tūkstošiem tonnām jeb 4% vairāk nekā decembrī. Rīgas ostā pārkrauto ogļu apjoms janvārī bija 458,3 tūkstoši tonnu – 114 reižu pieaugums pret pagājušā gada janvāri, bet Ventspils ostā pārkrauti 235,4 tūkstoši tonnas ogļu. Tas ir simtprocentīgs pieaugums salīdzinājumā ar gadu iepriekš.
Taču ostu kravu pieaugumu veicinājusi ne tikai akmeņogļu kravu plūsma. Jāatzīmē arī pieauguma tendences ģenerālkravu segmentā, konteinerkravās un prāmju satiksmē. Janvārī ostās pārkrauti 342,5 tūkstoši tonnu konteinerkravu, un tas ir par 0,8% vairāk nekā iepriekšējā gada janvārī. Ro-Ro kravu segmentā pieaugums pret iepriekšējā gada šo pašu mēnesi bija 6,2%, sasniedzot 260,2 tūkstošus tonnu pārkrauto kravu.
Rīgas ostā pārkrauts 1,88 miljoni tonnu kravu, kas par 10,5% pārsniedz pērnā gada janvāra apgrozījumu. Aizvadītajā mēnesī ostā visvairāk krauti mežsaimniecības produkti un ogles. Janvārī būtiski augusi caur ostu transportējamās Latvijas šķeldas eksporta plūsma. Salīdzinot ar decembri, šķeldas apjomi pieauguši divas reizes, un janvārī šķeldas kravām reģistrēts labākais mēneša rādītājs pēdējā gada laikā. Janvārī vairāk krauta arī rūda, tehniskā sāls un metālu izstrādājumi.
Ventspils brīvostā strādājošie termināļi 2022. gada janvārī kopā pārkrāvuši 1,13 miljonu tonnu kravas, kas par 22% pārsniedz pagājušā gada viena mēneša vidējo rādītāju. Tradicionāli lielākā bijusi naftas produktu kravu grupa, kam seko akmeņogles, turpinot aizvadītā gada nogales pozitīvās tendences akmeņogļu tranzītā, un Ro-Ro jeb ar prāmjiem pārvadātās kravas.
Liepājas ostā joprojām dominē labības produkcija, un šajā segmentā apjoma pieaugums pret 2021. gada janvāri ir par 15%. Strauja un daudzsološa attīstība Liepājā ir konteinerkravu segmentā un ro-ro kravās. Pagājušā gadā uzsāktā regulārā konteinerlīnijas darbība šī gada janvārī uzrāda 301% konteinerkravu apjomu pieaugumu, un palielinātā prāmju kapacitāte līnijā Liepāja-Trāveminde šī gada janvārī dod 28% Ro-Ro kravu apjomu pieaugumu pret pagājušā gada janvāri.
Dzelzceļš gada pirmajā mēnesī pārvadāja 2,26 miljonus tonnu kravu, un tas ir par 5,7% vairāk nekā pērn šajā pašā periodā, starptautisko pārvadājumu apjoms pieaudzis par 7,1%. No kravu veidiem lielākais pieaugums bija pārvadātajās minerālvielu kravās. Šajā segmentā pieaugums ir par 72%, pārvadāto akmeņogļu kravu apjoms pieaudzis 11 reizes.
