Uzsākot Latvijas Stabilitātes programmas 2022.-2025. gadam sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir izstrādājusi makroekonomisko rādītāju prognozes laika posmam līdz 2025. gadam. Atbilstoši aktualizētajām prognozēm Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2022. gadā palielināsies par 4,0%, bet 2023. gadā ekonomikas izaugsme prognozēta 3,9% apmērā.
Salīdzinot ar iepriekšējām, 2021. gada jūnijā izstrādātajām prognozēm, IKP pieauguma prognoze 2022. gadam ir samazināta par vienu procentpunktu, bet 2023. gadam IKP pieaugums prognozēts par 0,4 procentpunktiem augstāks nekā pagājušā gada jūnijā. Divos nākamajos gados – 2024. un 2025. gadā – ekonomikas izaugsme tiek prognozēta tuvu ekonomikas potenciālās izaugsmes tempam 3,4% apmērā.
2021. gadā Latvijas ekonomikas izaugsme, pēc provizoriskā novērtējuma, ir sasniegusi 4,7%, un ekonomikas atgūšanās no Covid-19 krīzes bijusi būtiski straujāka un sākusies ātrāk, nekā tika prognozēts pagājušā gada jūnijā. Tas arī noteicis zemākus 2022. gadā sagaidāmos IKP pieauguma tempus, ko nedaudz pazeminājuši arī šā gada pirmajā ceturksnī joprojām pastāvošie ierobežojumi atsevišķu pakalpojumu nozaru darbībai. Tomēr līdz ar ārkārtējās situācijas beigām un pilnu ekonomiskās darbības atjaunošanos 2022. gadā sagaidāms spēcīgs privātā patēriņa pieaugums, sasniedzot 5,3%, ko gan nedaudz būs ierobežojusi iedzīvotāju pirktspējas mazināšanās straujā cenu pieauguma rezultātā. Ekonomikas izaugsmi šogad nodrošinās arī spēcīgais investīciju pieaugums 7% apmērā, ko veicinās Eiropas Savienības finansēto projektu realizācija, kamēr eksporta pieaugums būs nedaudz lēnāks nekā pērn, veidojot 4%. To ietekmēs lēnāka ekonomikas izaugsme pasaulē un Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs, kur ekonomikas atgūšanās pērn tāpat kā Latvijā notikusi straujāk nekā iepriekš sagaidīts, un 2022. gadā izaugsmi palēnina arī Covid-19 jaunā omikrona varianta izplatība, piegāžu ķēžu traucējumi un augošās cenas.
Gada vidējo inflāciju 2022. gadam FM prognozē 6,2% līmenī, tai palielinoties no 3,3% pagājušajā gadā. Augsto inflācijas līmeni šogad, tāpat kā 2021. gada otrajā pusē, noteiks strauji pieaugušās energoresursu cenas, kas arvien vairāk sāks atspoguļoties citu preču un pakalpojumu cenās. Gada pirmajā pusē inflācija saglabāsies augstā 7-8% līmenī, kamēr gada otrajā pusē, energoresursu cenām stabilizējoties, kopējais patēriņa cenu pieaugums kļūs lēnāks un 2023. gadā gaidāma inflācijas līmeņa pazemināšanās līdz 3,1%. Nākamajos divos gados inflācija turpinās pazemināties, līdz 2025. gadam stabilizējoties 2% līmenī.
Mēneša vidējā darba samaksa pēc straujā ap 10% pieauguma 2021.gadā, šogad turpinās salīdzinoši strauji palielināties, ko noteiks ierobežotais darbaspēka piedāvājums un augošās cenas. Vienlaikus līdz ar lēnāku valsts izdevumu pieaugumu algu kāpums sabiedriskajā sektorā kļūs lēnāks, un kopējais vidējās darba samaksas pieaugums valstī prognozēts 7,5% līmenī. Nākamajos gados algu pieauguma temps turpinās pakāpeniski pazemināties, laika posmā līdz 2025. gadam pietuvojoties produktivitātes pieauguma tempam, un stabilizēsies 5% līmenī. Bezdarba līmenis turpinās samazināties iepriekš prognozētajā tempā, 2022. gadā noslīdot līdz 6,9% un 2023. gadā tālāk pazeminoties līdz 6,5%, kamēr tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits atjaunosies nedaudz lēnāk nekā iepriekš prognozēts, pandēmijas seku ietekmē mazinoties iedzīvotāju iesaistei darba tirgū un nedaudz straujāk sarūkot ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitam.
FM prognozes par ekonomikas attīstību tuvākā gada laikā ir nedaudz piesardzīgākas, taču kopumā ļoti tuvas Eiropas Komisijas (EK) 10. februārī publiskotajām prognozēm, kas paredz, ka Latvijas IKP 2022. gadā palielināsies par 4,4% un 2023. gadā – par 3,8%. Vienlaikus EK 2022. gadam Latvijai prognozējusi nedaudz lēnāku patēriņa cenu pieaugumu nekā FM, gada vidējo inflāciju paredzot 5,9% apmērā.
Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes, FM balstījās uz konservatīviem pieņēmumiem, kā arī izvērtēja ārējās un iekšējās vides riskus, kuriem īstenojoties, ekonomikas izaugsme var izrādīties straujāka vai lēnāka, nekā paredz pamata prognoze. Ekonomiskās izaugsmes riski pašlaik ir vairāk lejupvērsti, un negatīvie riski ir saistīti ar ģeopolitisko situāciju reģionā, Covid-19 pandēmijas seku pārvarēšanu, kā arī augošajām energoresursu cenām, kas var negatīvāk ietekmēt kopējo patēriņa cenu līmeni un ierobežot ekonomikas izaugsmi.
Prognožu sagatavošanas procesā FM konsultējās ar Starptautiskā Valūtas fonda, EK, Latvijas Bankas un Ekonomikas ministrijas ekspertiem. Makroekonomisko rādītāju prognozes 2022. gada 11. februārī ir apstiprinājusi Fiskālās disciplīnas padome.
Visas ES valstis katru gadu aprīlī iesniedz EK Stabilitātes programmas (eirozonas valstis) vai Konverģences programmas (eirozonā neietilpstošas valstis), kas satur dalībvalstu budžeta prognozes turpmākajiem trim gadiem, kā arī precizē budžeta prognozes pašreizējam gadam. Pamatojoties uz šiem dokumentiem, EK vērtē valstu publisko finanšu stāvokli un atbilstību ES fiskālās disciplīnas nosacījumiem.
