Apstrādes rūpniecība pagājušo gadu noslēdza ar gana labu kāpumu. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem ražošanas apjomi decembrī pieauga par 5.9% (kalendāri izlīdzināti dati salīdzināmās cenās), salīdzinot ar gadu iepriekš. Savukārt salīdzinājumā ar novembri produkcijas apjoms bija par 2.1% lielāks.
Salīdzinot ar situāciju 2020.gada beigās, spēcīgs sniegums bija vērojams gatavo metālizstrādājumu, iekārtu un mehānismu, tekstilizstrādājumu un ķīmisko vielu un produktu ražošanā, kā arī poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā. Izlaides apjomi auga vairumā apstrādes rūpniecības apakšnozaru. Savukārt kritums turpinājās koksnes un tās produktu, kā arī metālu ražošanā. Kokapstrādes uzņēmumi gada nogalē pieredzēja nelielu pieprasījuma vājināšanos, ko veicināja piepildītās noliktavas atsevišķos noieta tirgos. Aptauju dati rāda, ka pasūtījumu apjoms šī gada sākumā atkal atgūstas.
2021. gadā kopumā apstrādes rūpniecības nozare spēja saražot par 7.3% vairāk nekā 2020. gadā. Savukārt nozares apgrozījums augošo cenu ietekmē bija par 21% lielāks. Vairāk nekā divas trešdaļas no produkcijas apgrozījuma veidoja eksports. Gadā kopumā nozares sniegumu visvairāk veicināja koksnes un tās produktu, tai skaitā mēbeļu, gatavo metālizstrādājumu, iekārtu un mehānismu, kā arī automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas apjomu pieaugums.
Latvijas ražotāji ieguva no augošā preču pieprasījuma pasaulē. Tas gan nebija viegli, ņemot vērā piegāžu ķēžu pārrāvumus, piegāžu kavēšanos, izejvielu un ražošanas komponenšu sadārdzināšanos, kā arī transportēšanas izmaksu kāpumu. Arī darbaspēka trūkuma problēma atkal lika par sevi vairāk manīt. Šiem izaicinājumiem gada nogalē pievienojās arī energoresursu cenu lēciens. Līdz šim liela daļa ražotāju ir spējusi veiksmīgi celt pārdošanas cenu, tādējādi mazinot augošo izmaksu spiedienu. Eksportējošiem uzņēmumiem zināms mierinājums ir tas, ka arī viņu konkurenti saskaras ar tādiem pašiem izaicinājumiem. Tomēr ne visiem izdodas cenas celt, jo pieprasījums nav tik elastīgs, tāpēc var pasliktināties atsevišķu uzņēmumu finanšu rādītāji.
Gaidāms, ka arī šī gada laikā izaicinājumu netrūks, un tie lielākoties būs tie paši. Piegāžu ķēžu saspīlējumi ir izrādījušies noturīgāki, nekā gaidīts. To veicina joprojām nepamierinātais preču pieprasījums, kā arī piedāvājuma puses ierobežojumi. Nepalīdz, piemēram, Ķīnas nulles tolerance pret COVID-19, kas izpaužas ļoti stingros pasākumos, apturot vai būtiski ierobežojot preču ražošanu un/vai transportēšanu. Omikrona vilnis, kas veļas pāri pasaulei, inficē vai aizsūta karantīnā darbiniekus, liekot šķēršļus ražošanas nepārtrauktībai. Piegāžu ķēžu saspīlējumu indekss pasaulē decembrī joprojām bija ļoti tuvu vēsturiski augstākajam punktam. Gaidāms, ka situācija pavasarī varētu sākt uzlaboties, bet tas nenotiks ātri. Ja nepiedzīvosim jaunu mutāciju veidošanas, tad varam cerētu uz pandēmijas atkāpšanos. Tas veicinās patēriņa pāreju no precēm uz pakalpojumiem, kas savukārt ierobežos pieprasījumu pēc patēriņa preču ražojumiem. Savukārt investīciju un būvniecības aktivitātes pieaugums reģionā sekmēs pieprasījumu pēc būvmateriāliem un investīciju precēm. Krievijas un Ukrainas konflikta saasināšanās ir risks ne tikai ekonomikai kopumā, bet arī apstrādes rūpniecībai, jo var ietekmēt gan pieprasījumu, gan arī noturēt energoresursu cenas augstā līmenī ilgāk.
Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste
