Preču ārējās tirdzniecības novembra dati ir rozīne uz kūkas. Aizvadītais gads bija izcils preču eksportētājiem, novembrī tika sasniegts vēl viens visu laiku rekords – pie citu valstu pircējiem nonāca preces 1,635 miljardu eiro vērtībā. Turpretim imports salīdzinājumā ar augusta rekordu samazinājās gandrīz par piektdaļu, līdz ar to preču imports pārsniedza eksportu tikai par 1,4%. Tā kā pakalpojumu tirdzniecības bilance vienmēr ir ar pārpalikumu, tāda bija arī kopējā bilance šajā mēnesī. Salīdzinājumā par 2020. gada novembri eksports pieauga par 30,7%.
Decembrī sezonālu faktoru dēļ ārējā tirdzniecība parasti sarūk, tāpat gada pirmajos mēnešos eksports mēdz būt mazāks nekā septembrī – novembrī. Tāpēc novembra rekords varētu netikt pārspēts pat vairākus gadus, jo preču eksporta kopējo rēķinu tā pašreizējos augstumos ir uzdzinis globālais cenu kāpums gandrīz visam, taču šī procesa beigas jau ir redzamas. Pēdējos četros mēnešos ražotāju eksporta cenu gada inflācija gandrīz nav mainījusies, un tā svārstās 20-22% diapazonā. Strauja Latvijas eksporta cenu sadārdzināšanās nebūt nav vēsturiska norma, pirms aizvadītā gada cenu eksplozijas bija ilgstošs eksporta cenu līdzenums. 2020. gadā vidējās eksporta cenas bija tikai par 3,2% augstākas nekā 2014. gadā. Nav pārliecinošu pazīmju, ka algu dinamika ASV un Eiropā sekotu inflācijas lēcienam (ASV algu gada kāpuma temps ir apmēram procentu virs pirmspandēmijas normas, bet tas ir sīkums uz vispārējās cenu vētras fona), līdz ar to sagaidāms, ka pasaulē notiks ražotāju cenu korekcija, kad beigsies piegādes ķēžu haoss. Tas nepārprotami tuvojas beigām – ASV iepirkuma vadītāju indeksa (ISM) piegāžu laika apakšindekss 2021. gada martā bija uzkāpis līdz augstākajam līmenim (76,6 punkti) kopš 1973. gada naftas krīzes, decembrī tas bija apmēram pusceļā (64,9 punkti) līdz vēsturiski vidējam līmenim (52,6 punkti). Preču cenu korekciju veicinās arī transporta izmaksu normalizēšanās. Konteinerkravu pārvadāšanas izmaksu indekss Freightos Global kopš visu laiku augstākā līmeņa septembrī ir samazinājies par 17%, bet sauskravu kuģu frakta indekss Baltic Dry kopš oktobra pīķa ir samazinājies 2,5 reizes. Preču cenu kritumu veicinās arī preču un pakalpojumu proporcijas pasaules ekonomikā tuvošanās pirms-pandēmijas stāvoklim.
Pārkarsušos preču tirgus dzesēs arī monetārās politikas režīma maiņa. Procentu likmes ASV dolāros aug, un tirgi saka, ka ir 80% varbūtība, ka ASV centrālā banka paaugstinās likmes jau martā. Pasaules ekonomiku šogad dzesēs arī tendenču maiņa Ķīnas mājokļu tirgū. Tur attīstītāji pamazām zaudē pieeju finanšu tirgiem, tāpēc cenšas pārdot daudz dzīvokļu, lai tiktu pie naudas, ar katru šādu soli tālāk gremdējot pircēju priekšstatus, ka cenas tirgū var mainīties tikai uz augšu. Cementa ražošana Ķīnā pēdējos sešos mēnešos ir samazinājusies par vairāk nekā 10% salīdzinājumā ar šo periodu gadu iepriekš. Bumba veļas no kalna arvien straujāk un var pamatīgi satricināt izejvielu tirgus.
Notiekošo labi ilustrē pasaules svarīgākā cena, par kuru ekonomisti (un žurnālisti) tev nestāsta – tā ir tērauda cena. To reti piemin ziņu virsrakstos, bet šī materiāla nozīme pasaules ekonomikā ir milzīga -piemēri katram ir rokas stiepiena attālumā. Populārākais produkts ir karsti velmētais tērauds, kura cena no 1945 dolāriem par tonnu augusta beigās ir samazinājusies līdz 1415 dolāriem (vidējā cena pēdējā desmitgadē ir 725 dolāri). Atbilstoši principam, ka preču cenas svārstības piegādes ķēdē pieaug proporcionāli attālumam no gala patērētāja, dzelzsrūdas cena jau ir samazinājusies uz pusi salīdzinājumā ar jūnija beigu rekordu, kas bija 215 dolāri par tonnu.
Latvijas eksports apjomu izteiksmē šogad visdrīzāk augs, gada sākumā tas inerces dēļ vēl palielināsies arī naudas izteiksmē, taču gada otrajā pusē ļoti ticami būs mīnusi. Ir nozares, kurām tāpat klāsies labi, piemēram, ķīmijai, inženierijas nozarēm. Savukārt koksnes eksports naudas izteiksmē samazināsies, varbūt nedaudz saruks arī apjomi. Ilglaicīgo procesu – ražīguma kāpuma un diversifikācijas virzītais eksporta pieaugums šogad turpināsies, taču cenu trakums norims. Lielākās izaugsmes iespējas 2022. gadā būs iekšējā tirgū un pakalpojumu eksportā, bet ne preču eksportā.
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
