Šā gada 3. ceturksnī Latvija IKP pieauga par 4,8%, ko ietekmēja pieaugums ražojošajās nozarēs par 1,3% un pakalpojumu nozarēs par 6,1%. Labs izaugsmes temps bija gaidāms, ko savlaicīgi uzrādīja pozitīvās tendences ekonomikas sektoros mēneša datos. Tam bija arī atbilstoši nosacījumi, jo netraucēja ne epidemioloģiskie ierobežojumi, ne pieprasījuma trūkums. Tomēr turpmākie nosacījumi ir kļuvuši piezemētāki, kaut ekonomikas izaugsme saglabāsies.
Nonākot lokdaunā, ekonomikas izaugsme gada pēdējā ceturksnī sabremzēsies un, visticamāk, pazemināti apgriezieni noturēsies līdz pavasarim, līdz ar infekcijas risku sarukšanu. Tam par pamatu būs ierobežojumu saglabāšana, kuru stingrības līmeni ir neiespējami noprognozēt, taču, visticamāk, tā skars tieši nevakcinēto sabiedrības daļu, kuras patēriņa iespējas būs ierobežotas. Arī vakcinētā daļa kļūs piesardzīgāka. Ierobežojumi noteiktām patēriņa nozarēm sniegs iespējas darboties vien ar nepilnu jaudu. Tādejādi patēriņa izaugsme palēnināsies, ko ietekmēs vājāks mājsaimniecību noskaņojums un augsto enerģijas rēķinu ietekme uz to pirktspēju.
Liels balsts būs apstrādes rūpniecības un eksporta izaugsme, kam par labu runā, vismaz pašreizējā, epidemioloģiskā situācija lielākajā daļā Eiropas un spēcīgais pieprasījums. Tomēr jautājums ir, cik ilgi straujā izaugsme turpināsies. Jo globālā ekonomika saskaras ar veselu risku buķeti – komponenšu trūkumu, piegādes ķēžu traucējumiem, augstajām kravu pārvadājumu likmēm un enerģijas cenām. Pat, ja tas šobrīd tiešā veidā mūsu uzņēmējus tas daudz neskar, šo faktoru negatīvā ietekme uz kādu no posmiem, atsauksies netieši. Tādēļ šobrīd prognožu skatījums ir nedaudz piezemējies un vispārējais vilnis ir zemāku prognožu virzienā. Oktobrī eirozonas PMI indekss samazinājās vairāk, nekā ekonomisti gaidīja, sasniedzot sešu mēnešu zemāko līmeni. Izaugsme palēninās globālo piegādes ķēžu problēmu dēļ, kas rada milzīgus pasūtījumu uzkrājumus rūpnīcās, pieaugošos sastrēgumus ostās un preču deficītu.
Ražošanas un pakalpojumu uzņēmumu izmaksas pieaug nepieredzēti strauji, kas nākamajos mēnešos neizbēgami cels patēriņa cenas. Tas var likt centrālajām bankām ātrāk lemt par stimulējošās politikas pārskatīšanu un radīt svārstības finanšu tirgos. Tādejādi nepārdomātu lēmumu vai situācijas novērtējums no politikas veidotāju puses rada vēl vienu risku ekonomikas perspektīvām. Taču joprojām spēkā esošie stimuli un ES fondi stabilizēs šo risku ietekmi un ekonomikas izaugsme nākamgad turpināsies. Būvniecība izvirzīsies par vienu no izaugsmei kritiskajām nozarēm. Ekonomika jau ir izgājusi pielāgošanās ciklus, kad veidojas jauni un nostiprinās esošie ekonomiskās darbības kanāli, kuri nav pakļauti vīrusa izplatībai, arī darba tirgū situācija turpina uzlaboties un transformēties. Tādēļ šobrīd saglabājam esošās IKP prognozes šim gadam 4.3% un 5.2% 2022. gadam. Kamēr vīrusa risks būs klāt esošs, ekonomikā saglabāsies izteikts cikliskums, kad 1. un 4. ceturksnī izaugsme pieplok, bet 2. un 3. strauji atjaunojas. Liels izaicinājums tuvākajā laikā būs īstenot izsvērtu valsts investīciju politiku, lai izlīdzinātu ES fondu līdzekļu ieplūdi būvniecībā, to pēc iespējas mazāk pārkarsējot un konsekventi virzīties klimata un digitalizācijas politikas mērķu sasniegšanā.
Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists
