2021. gada augustā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,39 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 45,1 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 32,3 %, bet importa vērtība par 56,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.
Augustā Latvija eksportēja preces 1,45 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,95 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2020. gada augustu ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 46,7 % līdz 42,6 %.
Šā gada astoņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 22,53 miljardus eiro – par 4,73 miljardiem eiro jeb 26,6 % vairāk nekā 2020. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 10,14 miljardus eiro (pieaugums par 1,88 miljardiem eiro jeb 22,8 %), bet importa – 12,39 miljardus eiro (pieaugums par 2,85 miljardiem eiro jeb 29,8 %).
Atbilstoši kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem 2021. gada augustā salīdzinājumā ar 2020. gada augustu eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 28,3 % lielāka, bet importa – par 50,1 %. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība pieauga par 4,5 %, bet importa – par 9,5 %.
Svarīgākās izmaiņas eksportā 2021. gada augustā, salīdzinot ar 2020. gada augustu:
koka un tā izstrādājumu eksports lielāks par 122,5 milj. eiro jeb 72,6 %;
parasto metālu un to izstrādājumu eksports lielāks par 52,2 milj. eiro jeb 66 %;
augu valsts produktu eksports lielāks par 40,4 milj. eiro jeb 32,8 %;
minerālproduktu eksports lielāks par 32,9 milj. eiro jeb 80,7 %;
ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports lielāks par 28,2 milj. eiro jeb 32,8 %.
Svarīgākās izmaiņas importā 2021. gada augustā, salīdzinot ar 2020. gada augustu:
satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports lielāks par 294,2 milj. eiro jeb 5,1 reizi;
Minerālproduktu imports lielāks par 114,5 milj. eiro jeb 2,2 reizes;
parasto metālu un to izstrādājumu imports lielāks par 75,4 milj. eiro jeb 75,2 %;
koka un tā izstrādājumu imports lielāks par 50,7 milj. eiro jeb 2,1 reizi;
ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports lielāks par 43,7 milj. eiro jeb 34 %.
Augustā svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (17,3 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (10,5 %), Vācija (8,8 %) un Zviedrija (5,6 %). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (17,7 % no importa kopapjoma), Igaunija (8,6 %), Vācija (8,2 %) un Polija (8,2 %). Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais eksporta partneris bija Apvienotā Karaliste, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā augustā veidoja 9,7 %, bet importā Kanāda – 12,7 % no importa kopapjoma.
2021. gada augustā Eiropas Savienības valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2020. gada augustu kopējā eksporta vērtībā samazinājās par 0,2 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā – par 11,7 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 2,2 procentpunktiem, bet importā palielinājās par 3 procentpunktiem.
2021. gada augustā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 113 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 49 valstīm.
Dzelzs un tērauda eksporta kāpumu 2021. gada augustā salīdzinājumā ar 2020. gada augustu visvairāk ietekmēja plakanu dzelzs un neleģētā tērauda velmējumu eksporta pieaugums par 18 milj. eiro jeb 97 %. Savukārt elektroierīču un elektroiekārtu eksports samazinājās, sarūkot mobilo telefonu eksportam par 21,7 milj. eiro jeb 56,1 %.
Graudaugu produktu eksporta kāpumu 2021. gada augustā, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, visvairāk ietekmēja kviešu, kviešu un rudzu maisījuma eksporta pieaugums par 59,4 milj. eiro jeb 39,3 reizes, savukārt eļļas augu sēklu un augļu eksports pieauga, palielinoties rapšu vai ripšu sēklu eksportam par 63,4 milj. eiro jeb 10,2 reizes.
Importa kāpumu preču grupā “gaisa kuģi, kosmosa kuģi un to daļas” 2021. gada augustā salīdzinājumā ar 2020. gada augustu ietekmēja lidmašīnu iegāde par 245,1 milj. eiro. Savukārt alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu imports samazinājās, sarūkot viskiju importam par 7 milj. eiro jeb 38,3 %.
