Pozitīvo COVID-19 gadījumu augšupeja vasaras nogales iepirkšanos neiztraucēja. Salīdzinot ar pagājušo gadu, pārdošanas apjomi augustā pieauguši par 3.7%. Taču, salīdzinot ar jūliju, izaugsme ir neliela – 0.3% apmērā. Iedzīvotāji uz iepirkšanos nav tik naski, cik vasaras sākumā.
Lielākais pieaugums augustā reģistrēts tirdzniecībai pa pastu (+40.6%), taču jāņem vērā, ka lielu daļu no iespaidīgā cipara veido kritums pagājušajā gadā. Turpina pieaugt arī mājsaimniecības piederumu pārdošanas apjomi (+10.8%), ko virza mājsaimniecības elektroierīču tirdzniecība (+18.1%). Mēneša griezumā mājas preču pieauguma tempi nav tik strauji, signalizējot, ka kaut arī līmenis saglabājas augsts, aktivitāte mājokļu uzlabošanā lēnām samazinās. Ievērojami vēlāk kā citām kategorijām, taču straujš kāpums (+16.7%) palīdzējis sasniegt ar kultūru un sportu saistīto preču pirms-krīzes pārdošanas apjomus. Par to lielākoties parūpējās pieaugums sporta preču pārdošanā (+20.2%). Plašāks apmeklējamo pasākuma klāsts arī veicinājis apavu un apģērbu mazumtirdzniecību (+11.1%).
Cilvēkiem ķerot pēdējo iespēju pavadīt laiku kafejnīcu terasēs, arī augustā pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās (-3.8%). Atgriežoties darbavietās, kritums novērots arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu tirdzniecībā (-2.0%). Par spīti pieaugošiem pārdošanas apjomiem mēneša griezumā, lietoto preču mazumtirdzniecība saglabājas zem pagājušā gada līmeņa (-7.2%).
Septembrī mazumtirgotāju noskaņojums pasliktinājies, un noslīdējis zem ilgtermiņa vidējā rādītāja. Zemāku rezultātu septembrī uzrāda preču krājumu aplēses, kā arī tuvāko trīs mēnešu uzņēmējdarbības aktivitātes, sagaidāmo pasūtījumu un nodarbinātības gaidas. Kritums visos Eiropas komisijas mazumtirdzniecības aptauju rādītājos, visticamāk, saistīts ar straujo covid-19 izplatību. Arī patērētāju noskaņojums septembrī pasliktinājies, saglabājoties zem ilgtermiņa vidējā rādītāja. Zemāks rezultāts reģistrēts tuvāko 12 mēnešu uzkrājumu apjomā, mājsaimniecības finansiālās situācijas novērtējumā un lielu pirkumu veikšanas plānos. Pieaugušas mājsaimniecību tuvāko 12 mēnešu bezdarba gaidas. Patērētāju noskaņojuma rādītāju pasliktināšanās, visticamāk, saistīta ar inflācijas un nākotnes pirktspējas bažām, it īpaši ņemot vērā augošos komunālo pakalpojumu rēķinus. Savu artavu visticamāk snieguši arī iespējamie vīrusa ierobežošanas mēri.
Pēc uzlabojuma vasarā, iedzīvotāju mobilitāte sākusi lēnu lejupslīdi. Google pētījuma dati uzrāda, ka septembrī sākusi samazināties iedzīvotāju mobilitāte pārtikas un mazumtirdzniecības veikalos kā arī aptiekās un tranzīta punktos. Lēnām pieaugošais iedzīvotāju īpatsvars mājvietās, visticamāk, saistīts ar laikapstākļu pasliktināšanos vasaras beigās. Zemāka mobilitātē var rezultēties zemākā patēriņā un mazumtirdzniecības pārdošanas apjomos var iezagties mīnusi.
Turpmāku nozares izaugsmi ietekmēs valdības lēmumi grozīt regulējumu tirdzniecības vietu apmeklēšanai. Gadījumā, ja tiks saglabāta tikai mazo veikalu pieejamība visiem iedzīvotājiem, visticamāk, parādīsies kritums pārdošanas apjomos. Taču tirgotāji un pircēji spēj pielāgoties pandēmijas diktētajiem noteikumiem, ievērojama iedzīvotāju daļa tomēr ir vakcinēti un nesaskarsies ar būtiskiem ierobežojumiem, tādēļ iepriekšējo viļņu mīnusi, visticamāk, vairs neatkārtosies. Jāatzīmē, ka arī bez gaidāmajiem ierobežojumiem nozare saskaras ar vairākiem citiem izaicinājumiem – piemēram, augšup vērsts izmaksu spiediens un darba spēka trūkums. Pārtikas tirgotāju gadījumā jārēķinās ar papildus konkurenci pēc mazumtirdzniecības milža “Lidl” ienākšanas Latvijas tirgū. Domājot par inflācijas ietekmi, svarīgi atzīmēt to, ka šī brīža vidējās algas izaugsmes prognozes būtiski pārsniedz cenu pieauguma prognozi, nodrošinot darbspējas vecuma iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu. Taču tās mājsaimniecības, kas ir mazturīgas, atkarīgas no pabalstiem, pensijām, vai citiem lielā mērā fiksētiem ienākumiem inflācijas dēļ savā pirktspējā robu jutīs – šo patērētāju iepirkšanās paradumi ļoti iespējams šīs ziemas laikā mainīsies.
Iestājoties vēsākam laikam un stingrākiem ierobežojumiem, kopējie iedzīvotāju tēriņi pakalpojumiem, visticamāk, atkal saruks, kas, iespējams, var no jauna balstīt mazumtirdzniecības izaugsmi, tomēr lai cik garlaikoti nebūtu iedzīvotāji, elektronikas, mājsaimniecības tehnikas u.c. preču pirkšanai ir limiti.
Laura Orleāne, Swedbank ekonomiste
