Augustā mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,7%. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 3,8%, bet nepārtikas, neieskaitot autodegvielu, pieauga par 9,8 %; autodegvielas noiets palielinājās par 3,5%. Joprojām aktīvs izaugsmes dzinulis bija vērojams tirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (+40,6%), elektroierīču (+18,1 %) un kultūras un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (+16,8 %). Kritums uzrādījās IKT iekārtu mazumtirdzniecībā (-2%).
Augusta pieaugums joprojām ļauj atgriezties atmiņās par silto vasaru, kad Covid riski šķita tālu pagātnē. Arī patērētāju noskaņojums salīdzinājumā ar jūliju uzlabojās. Visi nosacījumi ir bijuši labvēlīgi tēriņu izaugsmei, bet turpmākajos mēnešos pretvēja brāzmas pastiprināsies. Neskatoties uz optimistisko makro ainu, iedzīvotāji turpina saglabāt piesardzību, par ko turpina signalizēt līdzekļu uzkrāšanās banku kontos. Septembrī patērētāju noskaņojums jau ir pasliktinājies un pietuvojies līmenim, kāds tas bija gada sākumā. Un tas vēl pirms pilnā mērā ir izpaudusies inflācija un ieviesti pasākumi infekcijas izplatības ierobežošanai. Tādēļ turpmākajos mēnešos izaugsme, visticamāk, strauji bremzēsies.
Smagākais posms varētu būt ap gada miju, nākamā gada sākumā. Apjomu kritumu pagaidām nav pamata prognozēt, jo pozitīvās tendences darba tirgū un atalgojumā saglabāsies. Tādēļ tuvāko mēnešu nozares izaugsmi noteicošie faktori būs: 1) inflācijas spējums, kas padeldēs mājsaimniecību rocību; 2) laikapstākļi, kas nokoriģēs mājokļu komunālo rēķinu lielumu un 3) Covid izplatība un sekojošies ierobežojumi. No šiem faktoriem ietekmēsies mājsaimniecību noskaņojums un to vēlme, gan iespējas tērēties. Lai vai kā, bet tirdzniecība e-kanālos strauji turpinās attīstīties.
Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists