Pandēmijas ietekme uz saimnieciskajiem procesiem ir vājinājusies, tomēr turpmāko mēnešu laikā tā atkal pieaugs, un negatīvo ietekmi pastiprinās elektrības un gāzes cenu kāpums, liecina jaunākais Luminor Baltijas un Latvijas ekonomikas apskats. Taču, pateicoties eksporta nozaru attīstībai un investīciju pieplūdumam, nākamā gada prognozes joprojām ir iepriecinošas, turklāt strauja izaugsme turpināsies arī 2023. un nākamajos gados.
Šogad ekonomikas izaugsme ir bijusi straujāka nekā sākotnēji tika prognozēts, un visticamāk šī gada IKP pieaugums būs ap 5,1 %. Ja iepriekš 2022. gadā tika paredzēts kāpums par 7 %, tad šobrīd tas ir izlīdzinājies ar šo gadu, un nākamā gada prognoze ir samazināta uz 5,3 %.
“Gada sākumā pieņēmām, ka, daļai ekonomikas joprojām esot daļēji paralizētai pandēmijas ierobežojumu dēļ un turpinoties tranzīta krīzei, Latvijas ekonomikai būs grūti pārsniegt 2019. gada līmeni. Tomēr uzņēmumu spēja sadzīvot ar riskiem un ierobežojumiem ir bijusi augsta, ko atspoguļo IKP pieaugums,” skaidro Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš. “Diemžēl turpmākajos mēnešos ir gaidāms straujš Covid-19 izplatības kāpums, kas atsevišķu nozaru darbību gada pēdējā ceturksnī var ietekmēt krasi. Taču, ja vakcinēto cilvēku rīcības brīvība būtiski netiks ierobežota, tad izaugsme gada nogalē tikai piebremzēsies.”
Nozare, kuru visvairāk varētu skart distancēšanās noteikumu pastiprināšana, ir viesnīcas un restorāni, kas arī šobrīd darbojas tikai daļēji, 2. ceturksnī sasniedzot mazāk nekā pusi no pirms pandēmijas apjoma.
Augušo inflāciju turpmākajos mēnešos vēl pastiprinās gāzes un elektrības cenu kāpums, kas patēriņa cenu inflāciju gadu mijā visdrīzāk palielinās virs 5 %. Tiek prognozēts, ka līdz 2022. gada beigām inflācija atgriezīsies līdz apmēram 2 %.
Latvijā straujākā mājsaimniecības patēriņa samazināšanās
Latvijas ekonomiku visstiprāk ir ietekmējusi mājsaimniecību patēriņa samazināšanās, kas Latvijā bijusi daudz izteiktāka nekā citur Baltijā. Lai arī patēriņš 2. ceturksnī gada griezumā pieauga ļoti strauji – par 16 %, tas joprojām par 8,6% atpalika no pirms pandēmijas augstākā punkta, kas patēriņam bija 2019. gada 3. ceturksnis. Kaimiņvalstīs, jo īpaši Lietuvā, situācija ir krasi atšķirīga, starpība skaidrojama galvenokārt ar fiskālo politiku un atšķirīgu kreditēšanas un mājokļu tirgus dinamiku.
“Latvijā turpmākajos ceturkšņos nav gaidāms straujš mājsaimniecību patēriņa izrāviens, jo nav pamata uzskatīt, ka pēdējā pusotra gada laikā ir izveidojies liels apspiestais patēriņš, kura apmierināšana var radīt krasu kāpumu tuvākajā nākotnē. Kopš aprīļa mazumtirdzniecības līkne ir gājusi augšup un lejup – jūlijā apgrozījums bija tikai par 0,3 % lielāks nekā aprīlī,” informē P.Strautiņš.
Par patērētāju joprojām spēcīgo piesardzību liecina mājsaimniecību noguldījumu gada palielinājums. Straujāks patēriņa kāpums varētu sekot investīciju radītajām jaunām darba vietām un algu kāpumam, piemēram, eksporta nozarēs, kas turpmākajos gados var ievērojami palielināt labi apmaksāto darba vietu skaitu Latvijā, jo īpaši ārpus Rīgas.
Aug rūpniecības un investīciju apjomi
Šī gada ekonomikas izaugsmē lielu pienesumu sniedz rūpniecības nozare, kuru stimulē gan ievērojamais koksnes produktu cenu kāpums, gan mašīnbūves un elektronikas, ķīmijas un farmācijas straujā attīstība. Pozitīvu ietekmi atstājusi arī līdz šim ļoti konservatīvās fiskālās politikas maiņa.
Palielinās un turpinās palielināties investīciju finansēšanai pieejamā naudas plūsma, ko nodrošina ES finansējums, privātā sektora uzkrājumi un augošais ārvalstu tiešo investīciju piesaistes potenciāls.
“Gaidāmā investīciju buma aprises kļūst arvien skaidrākas. Šajā ziņā dzīvojam lielu iespēju un lielu risku laikā. ES finansējums ir visprecīzāk izmērāmais un prognozējamais faktors. ES fondu finansējums līdz 2024. gadam vairāk nekā divkāršosies, neskaitot ar Rail Baltica saistītos tēriņus. Turpmākajos gados aizvien lielāku lomu izaugsmē spēlēs arī mājsaimniecību investīcijas, kuru līmenis IKP atpaliek no Igaunijas un Lietuvas. Aktivizējas mājokļu tirgus un palielinās jauno hipotekāro kredītu apjoms,” stāsta P.Strautiņš.
Tajā pašā laikā pastāv bažas par būvniecības nozares pārkaršanu. “Šādām bažām ir pamats, jo ceļas būvniecības cenas, ko nosaka gan globāli faktori, pirmkārt, koksnes, metālu un enerģijas cenu palielinājums, gan lokāli – algu pieaugums. Taču uzskatu, ka papildu ieguldījumi ēkās un infrastruktūrā ir nepieciešami. Bieži uzdotais jautājums par ieguldījumiem betonā vai cilvēkos ir maldīga dilemma. Būvniecības apjomu palielināšanos, izvairoties no būvniecības cenu burbuļa, var panākt, radot nozarei skaidru priekšstatu par tās ilglaicīgajām perspektīvām, kas savukārt radīs paļāvību, ka ir droši investēt, palielinot jaudas,” turpina ekonomists.
Palielinās preču eksports; pakalpojumu eksportā lieli kontrasti
Pandēmijai bijusi labvēlīga ietekme uz apstrādes rūpniecības diversificēšanos, kas veicina iespēju gūt augstākus ienākumus nozarēs, kuru daļa Latvijas ekonomikā uz ES fona ir salīdzinoši maza – mašīnbūve, elektronika, ķīmija, farmācija. Šajās nozarēs ir lielākas inovāciju iespējas, un to izaugsmi neierobežo izejvielu pieejamība un vietējo tirgu pirktspēja.
Pakalpojumu eksportā pastāv lieli kontrasti starp nozarēm. Informācijas tehnoloģiju un biznesa ārpakalpojumu attīstība ir bijusi ļoti sekmīga, un tās attīstības perspektīvas turpmākajos gados ir izcilas. To nodrošina gan ārvalstu investīcijas, gan vietējie uzņēmumi, kas rada unikālus produktus, attīstās strauji un pielāgojas tirgus vajadzībām.
Uzlabojas situācija darba tirgū
Pandēmijai bijusi negatīva ietekme uz darba tirgu – pērn samazinājās gan strādājošo (–2,7%), gan aizņemto darba vietu (–2,1%) vidējais skaits. Taču jau 2021. gada 1. ceturksnī aizņemto darba vietu bija vairāk nekā jebkad gada sākumā kopš 2008. gada, bet it kā krītošais nodarbināto skaits varētu būt darbaspēka apsekojuma datiem raksturīgā svārstīguma izpausme. Joprojām ir ierobežots darbības apjoms tādās nozarēs kā viesnīcas un restorāni, atpūta un kultūra, bet to bijušie darbinieki pārceļas uz nozarēm ar augstāku un stabilāku atalgojumu.
“Esmu samērā optimistisks par 2023. gadu un tālāku nākotni. Lieliskas iespējas sniegs ārvalstu palīdzība investīciju finansēšanā un iesāktie projekti eksporta jaudu palielināšanā. Rodoties jaunām darba vietām, joprojām ir liels iekšējās migrācijas potenciāls, jo labvēlīgu nosacījumu gadījumā, daudzi ir gatavi atgriezties uz dzīvi Latvijā. Strauji augošās kvalitatīvās biroju platības apvienojumā ar lielāko darba tirgu Baltijā būs liels vilinājums investoriem,” prognozē P.Strautiņš.
