Šī gada pavasaris uz pagājušā gada fona izskatās izcili. Protams, fons ir ļoti blāvs. Līdzīgu situāciju statistikas dati rāda vai vēl rādīs vairumā nozaru. Šobrīd vērojam lielu atlēcienu no pērnā gada bedres. Pandēmija turpinās, bet pēc sākotnējā šoka sadzīvojam ar to jau daudz labāk. Tomēr apstrādes rūpniecībā tas ir arī stāsts par jaunu izlaides rekordu. CSP dati atklāj, ka apstrādes rūpniecībā saražotās produkcijas apjoms aprīlī pieauga par kalendāri izlīdzinātiem 20.5% pret iepriekšējo gadu. Ja salīdzinām ar 2019. gada atbilstošo mēnesi, tad kāpums, protams, vairs nav tik iespaidīgs, bet tāpat ir ārkārtīgi labs, proti, 9.4%. Turklāt, salīdzinot ar martu un ņemot vērā sezonalitātes faktorus, izlaides apjomi nozarē ir auguši par 3.6% – pēdējās piecgades straujākais pieaugums mēneša laikā.
Gandrīz visas apstrādes rūpniecības apakšnozares uzrādīja labāku rezultātu nekā pirms gada. Apmēram ceturto daļu no kopējā kāpuma nodrošināja kokapstrāde (+20%). Nozīmīgs devums bija arī, piemēram, automobiļu piekabju un puspiekabju ražošanai (+117%), gatavo metālizstrādājumu (+24%), nemetālisko minerālu izstrādājumu (+32%) un mēbeļu (+41%) ražošanai. Kritums tika reģistrēts metālu ražošanā, iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas nozarē, kā arī elektrisko iekārtu ražošanā.
Šobrīd priekšnoteikumi tālākai izaugsmei apstrādes rūpniecībā izskatās daudzsološi. Eiropas Komisijas un CSP aptaujas rāda, ka ražotāju noskaņojums aprīlī strauji uzlabojās un vēl nedaudz pakāpās arī maijā. Tik liels optimisms nav redzēts kopš 2007. gada. To balsta augošais pieprasījums gan vietējā tirgū, gan eksporta tirgos. Saslimstības mazināšanās un ekonomiku pakāpeniska atvēršana par lieliem optimistiem ir padarījusi arī ražotājus mūsu tirdzniecības partnervalstīs. Tomēr tik strauji augošam pieprasījumam ir arī blaknes. Joprojām turpina palielināties izejvielu un ražošanas komponenšu cenas, arī transportēšanas izmaksas turas augstā līmenī, un piegādes nereti kavējās. Šī gada laikā Latvijā pamazām atgriezīsies arī darbaspēka trūkuma izaicinājumi, kas cels darbaspēka izmaksas. Jaudu noslodze ražotnēs ir sasniegusi 2020.gada sākuma līmeni un tuvojas vēsturiski augstākajam līmenim. Lai spētu spītēt izaicinājumiem, nezaudētu konkurētspēju un audzētu biznesu, uzņēmumiem aizvien aktīvāk jādomā par investīcijām, tai skaitā, paturot prātā Eiropas uzņemto “zaļo kursu”.
Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste
