Ārējā tirdzniecībā pavasaris iesākās ļoti ražīgi. CSP dati rāda, ka martā preču eksporta vērtība pakāpās par spēcīgiem 20.6% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Pēdējo četru gadu straujākais pieaugums palīdzēja tikt pie jauna preču eksporta rekorda 1.34 miljardu eiro apmērā. Tik spilgtu sniegumu varam daļēji skaidrot ar atlēcienu no pagājušā gada zemās bāzes – līdzīgi kā citos ekonomikas sektoros. Lai gan pandēmija joprojām ir mūsu nevēlamā ceļabiedre, sabiedrība un ekonomika daudz labāk to ir iemācījušās paciest. Vairākās mūsu tirdzniecības partnervalstīs vīrusa situācija uzlabojas, un attiecīgi – ārējais pieprasījums aug.
Eksporta uzplaukumu martā gluži tāpat kā februārī sekmēja arī eksporta cenu kāpums. Arī šeit varam runāt par atsperšanos no zema starta uz jauniem rekordiem. Ražotāju cenas eksportētajai produkcijai martā palielinājās par 5.5%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, – straujākais kāpums kopš 2011. gada augusta. Lielākie pieauguma tempi bija vērojami koksnes, ķīmisko vielu un produktu, kā arī metālu ražošanas cenās. Ne tikai mūsu ražotāji ceļ cenas, tās šobrīd uzstājīgi aug visā pasaulē. Piemēram, Vācijā un ASV ražotāju cenas martā auga par aptuveni 4%, uzrādot vienu no straujākajiem kāpumiem pēdējās desmitgades laikā. Savukārt Ķīnā tās pakāpās par gandrīz 7% aprīlī. Pagaidām nekas neliecina, ka kāpums tuvākajos mēnešos būtiski atslābs. Tam pamatā ir spēcīgs izejvielu cenu (piemēram, par koksni, metālu, naftu) un ražošanas komponenšu cenu kāpums. Pieprasījums daudzviet strauji skrien uz priekšu, savukārt piedāvājums vēl netiek līdzi.
Preču eksporta rekords nebūtu iespējams bez jauna rekorda koksnes produktu realizācijā uz ārvalstīm. Koksnes eksporta vērtība martā uzlēca par 35% un sasniedza 247 miljonus eiro. Vairāk nekā pusi no šī iespaidīgā kāpuma nodrošināja iespēja celt galaprodukta cenu. Atgūšanās pēc pērnā gada pavasarī piedzīvotā pirmā Covid-19 šoka bija vērojama lielākajā daļā preču grupu. Ķīmisko produktu, plastmasas produktu, parasto metālu un to izstrādājumu, mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksporta vērtība auga par 20-30%. Naftas produktu eksports palielinājās par 42%.
Uzņēmumu aptauju rezultāti Latvijā un mūsu tirdzniecības partnervalstīs liecina, ka eksporta kāpums turpināsies – uzņēmumu optimisms par tuvāko gadu ir liels, un pieprasījums turpina augt. Piemēram, Latvijas apstrādes rūpniecības uzņēmumu vērtējums par eksporta pasūtījumu pietiekamību aprīlī strauji uzlabojās un bija labāks nekā 2019.gada otrajā pusē. Līdzīgi kā martā arī pārējie pavasara mēneši var uzrādīt lielus preču eksporta pieauguma tempus zemās pērnā gada bāzes un augošo cenu dēļ. Ražotāji visā pasaulē ziņo, ka ražošanas izmaksas turpina augt. Uzņēmumiem, kuriem izdodas tās pārnest uz gala lietotāju, sokas labāk. Sarežģījumus joprojām rada, un pasūtījumu izpildes laiku pavelk garumā arī atsevišķu komponenšu trūkums, piegāžu kavēšanās un vietām arī kvalificēta darbaspēka trūkums.
Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste