Janvārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums bija par 2,5 % mazāks nekā pirms gada, eksports samazinājās par 0,9%. Janvāra kritums varētu radīt zināmu satraukumu, taču pagaidām tas varētu būt īslaicīgs sabremzējums pandēmijas uzliesmojuma un sekojošo ierobežojumu pastiprināšanas dēļ. Latvijas galvenais tirgus – ES ir pandēmijas epicentrā, kas ir atstājis savu ietekmi. Parādās arī Brexit efekts, kas ir pārejošs. Tomēr neskatoties uz vājo gada sākumu, eksporta izredzes ir pat ļoti solīdas. Izteiktāks uzrāviens varētu sākt izpausties otrajā ceturksnī.
Pašreizējie apstākļi rada labvēlīgus apstākļus eksporta izaugsmei, gan parādījušies neskaitāmi jauni izaicinājumi. Situācija ASV norāda, ka pieprasījums pēc kokmateriāliem un cenas šaujas debesīs, kas veido ļoti labas Latvijas kokrūpniecības eksporta izaugsmei. Daudzi uzņēmumi pasaulē norāda uz to, cik grūti viņiem ir uzturēt savas piegādes ķēdes pandēmijas apstākļos. Āzijā trūkst konteineru, kā rezultātā transportēšanas jaudas ir nepietiekamas.
Tas spiež daudzus meklēt tuvākus piegādātājus, kas paver jaunas iespējas mūsu ražotājiem, gan arī pārvadātājiem. Kopš pagājušā gada beigām kuģniecības pakalpojumu cenas no Ķīnas uz Eiropu ir trīskāršojušās. Gaisa kravu pārvadājumiem arī ir lielas problēmas, jo jaudas ir samazinātas pasažieru lidojumu krituma dēļ. Normālos apstākļos tas veido lielu daļu gaisa transportēšanas. Pasaulē ir vērojams arī akūts pusvadītāju trūkums, kas daļēji izskaidrojams ar krasu elektronikas patēriņa pieaugumu. Pandēmija ir mainījusi mūsu patēriņa paradumus tā, ka liela daļa naudas, ko iepriekš iztērējām pakalpojumiem, tagad tiek tērēta preču iegādei. Mazinoties ierobežojumiem pieprasījums atdzīvosies ātrāk par piedāvājumu. Jau šobrīd daudzās valstīs rūpnieki saskaras jaudu nepietiekamību, lai apmierinātu augošo pieprasījumu. Jautājums, cik pašreizējā patēriņa struktūra būs noturīga mazinoties ierobežojumiem, ir ļoti aktuāls . Labvēlīgie apstākļi eksportā nāks līdzi ar palielinātu patēriņa cenu spiedienu. Centrālajām bankām būs ko palauzīt galvu.
Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists
