Šis gads Latvijas ražotājiem ir iesācies mazliet lēnīgāk, nekā noslēdzās iepriekšējais. Pēc noturīgas izaugsmes četru mēnešu garumā janvārī apstrādes rūpniecībā bija vērojams neliels kritums ražošanas apjomos mēnesi pret mēnesi, tomēr gada laikā saglabājās pieaugums. CSP dati rāda, ka ražošanas apjomi bija par 2.2% (kalendāri izlīdzināti dati salīdzināmajās cenās) augstāki nekā gadu iepriekš. Kopumā nozares sniegums ir vērtējams pozitīvi, un, gaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos nozare turpinās augt.
Koksnes produktu ražotāji gada laikā savu izlaidi audzēja par spēcīgiem 6.3% janvārī un joprojām nodrošināja lauvas tiesu no apstrādes rūpniecības kopējā snieguma. Kā jau gaidījām, ražošanas tempi atslāba no iepriekšējos mēnešos redzētā. Apgrozījuma datos lielākā sabremzēšanās bija vērojama eksportētajai produkcijai. Tas, visticamāk, saistīts ar īslaicīgu pieprasījuma mazināšanos no Apvienotās Karalistes. Britu uzņēmumi steidza piepildīt savas noliktavas pirms gadu mijas, nodrošinoties pret tirdzniecības plūsmu pārtraukumiem pēc Brexit. Savukārt gada sākumā noliktavas vēl bija pilnas. Turklāt Apvienotās Karalistes aiziešana no Eiropas vienotā tirgus uzņēmumiem (ne tikai kokapstrādē) nozīmē lielākus papīru kalnus un dažādu ar eksportēšanu saistītu izmaksu pieaugumu. Būs nepieciešams laiks līdz visas iesaistītās puses sapratīs, kā efektīvi darboties jaunajos apstākļos.
Būtisku devumu kopējā apstrādes rūpniecības sniegumā nodrošināja farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana. Pandēmijas radītie nosacījumi šīm apakšnozarēm ir bijuši īpaši labvēlīgi. Janvārī strauji auga arī apģērbu ražošana (16.6%), poligrāfija un ierakstu reproducēšana (14.7%), mēbeļu ražošana (13.3%) un ķīmisko vielu un ķīmisko produktu izlaide (9.6%).
Savukārt vislielākais kritums joprojām iezīmējās iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā (-37.3%). Kopējo sniegumu būtiski uz leju pavilka arī ražošanas apjomu kritums pārtikas ražošanā, kas padziļinājās līdz 8%. To veicināja mazāka gaļas un miltu izstrādājumu izlaide.
Eiropas Komisijas aptauju dati liecina, ka kopš oktobra vērojama neliela, bet mērķtiecīga noskaņojuma pasliktināšanās nozarē. Lai gan pasūtījumu apjoms Latvijas uzņēmumu vērtējumā ir bijis diezgan stabils, nedaudz vairāk uzņēmumu sagaida ražošanas samazināšanos nākamajos trīs mēnešos. Lielāku ietekmi stingrāku mazumtirdzniecības ierobežojumu dēļ, visticamāk, izjūt tie uzņēmumi, kas piegādā produkciju veikaliem. Iepirkumu menedžeru aptaujas rāda, ka apstrādes rūpniecības uzņēmumi mūsu tirdzniecības partnervalstīs turpina novērot diezgan strauju atkopšanos. Tomēr arvien spilgtāk iezīmējas šaurās vietas. Daudzviet pasaulē vīruss ir noplicinājis ražošanas jaudas gan tādēļ, ka ražotnēm jāievēro dažādi epidemioloģiskie pasākumi, gan tādēļ, ka daļa uzņēmumu ir atlikusi investīcijas. Pieprasījums pēc apstrādes rūpniecības produkcijas ir atguvies straujāk, nekā gaidīts. Attiecīgi šobrīd ir vērojams dažādu komponenšu trūkums un kavējas piegādes. Tas komplektā ar izejvielu cenu kāpumu nozīme augstākas ražošanas izmaksas.
Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste
