Preču eksports pērnā gada beigās pārsteidzoši labi pārvarēja pandēmijas liktos šķēršļus. Rudenī, kad saslimstības rādītāji strauji pasliktinājās, preču eksports uzrādīja gada labāko sniegumu. CSP dati rāda, ka novembrī preču eksporta vērtība pakāpās par nedaudz vairāk nekā 9% pret iepriekšējo gadu. Beidzot izdevās atgūt pandēmijas laikā zaudēto – 2020. gada 11 mēnešos arī mazs plusiņš (+0.6%). Mūsu eksportētāji spēja veiksmīgi tikt galā ar ārējā pieprasījuma kritumu, kas ļāva palielināt savas tirgus daļas.
Novembrī veiksmes pamatā bija galvenokārt elektroiekārtu, koksnes produktu, graudaugu un lidmašīnu eksports. Pandēmijas ietekmē cilvēki daudz biežāk strādā no mājām un straujāk aug dažādu digitālizācijas risinājumu popularitāte. Tas veicina pieprasījumu pēc datoriem, komunikācijas un apraides iekārtām un citām elektroprecēm, kuru eksports (liela daļa re-eksports), piemēram, novembrī pakāpās par turpat 30%. Koksnes produktu (+15%) eksports rudens mēnešos strauji auga uz Apvienoto Karalisti. Britu uzņēmumi veidoja krājumus, baidoties no tirdzniecībai neveiksmīga Brexit sarunu iznākuma. Izcilās graudaugu un rapša ražas bija galvenie eksporta vilcēji septembrī un oktobrī, bet uz gada nogali, kā ierasts, atkāpās no savām līdera pozīcijām. Graudaugu eksports novembrī joprojām bija iespaidīgs – kāpums par gandrīz 90%. Tomēr rapša eksports jau saruka par vairāk nekā trešo daļu. Pārtikas un lauksaimniecības produktu sadaļā nozīmīgu kritumu redzējām arī dzērienu eksportā. AirBaltic pērn pārdeva savas vecās lidmašīnas. Tas parādījās arī lidmašīnu eksportā, kas novembrī palielinājās vairāk nekā trīs reizes.
Dziļāko kritumu preču eksportā pērn redzējām maijā (-16%), bet izaugsme atgriezās vien septembrī. Gadā kopumā lielākie ieguvēji bija elektroiekārtu, graudaugu un rapša eksportētāji. Savukārt lielākie zaudētāji bija sauszemes transportlīdzekļu, naftas produktu, koksnes produktu un dzērienu eksportētāji.
Eiropas Komisijas dati rāda, ka Latvijas ražotāju noskaņojums gada nogalē būtiski nepasliktinājās. Savukārt eksporta pasūtījumos bija vērojams neliels kāpums. Joprojām gan abi rādītāji ir sliktāki nekā pirms pandēmijas. Šī gada laikā tie, visticamāk, atgūsies. Brexit sarunu un ASV vēlēšanu rezultāts, vakcinācija, valdības un centrālo banku atbalsts ekonomikām palielinās globālo preču pieprasījumu un veicinās pasaules tirdzniecības atgūšanos. Gaidāms, ka pieprasījums pēc Latvijas preču un pakalpojumu eksporta nominālā izteiksmē augs par aptuveni 6%. Gada pirmajā pusē spēcīgāka būs preču eksporta izaugsme, bet gada otrajā pusē, pandēmijai atkāpjoties, straujāku izaugsmi, visticamāk, redzēsim pakalpojumu eksportā. Augošās darbaspēka izmaksas būs izaicinājums turpmākai tirgus daļu audzēšanai. Pie riskiem joprojām jāmin arī koronavīruss – gan salīdzinoši lēnās vakcinācijas, gan jaunu mutāciju dēļ.
Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste
