No 2021. gada 1. janvāra starp Apvienoto Karalisti (AK) un Eiropas Savienību (ES) oficiāli stāsies spēkā jaunā vienošanās par attiecībām pēc “Brexit”, kas paredz vairākas izmaiņas. Tā, piemēram, no 2021. gada 1. oktobra vienīgais derīgais dokuments ieceļošanai Apvienotajā Karalistē būs pase.
Pēc intensīvām sarunām Eiropas Komisija panāca vienošanos ar Apvienoto Karalisti par nosacījumiem tās turpmākajai sadarbībai ar Eiropas Savienību.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena norāda: “Bija vērts cīnīties par šo vienošanos, jo tagad mums ir taisnīgs un līdzsvarots nolīgums ar Apvienoto Karalisti, kas aizsargās mūsu Eiropas intereses, nodrošinās godīgu konkurenci un sniegs tik ļoti nepieciešamo paredzamību mūsu zvejnieku kopienām. Visbeidzot, mēs varam atstāt “Brexit” pagātnē un raudzīties nākotnē. Eiropa tagad virzās uz priekšu.”
Eiropas Komisijas galvenais sarunu vedējs Mišels Barnjē teica: “Mēs tagad esam noslēguši četru gadu periodu, kas bija ļoti intensīvs, jo īpaši pēdējo deviņu mēnešu laikā, kad mēs apspriedām Apvienotās Karalistes sakārtoto izstāšanos no ES un pavisam jaunu partnerību, par kuru mēs šodien beidzot vienojāmies. Mūsu interešu aizsardzība šajās sarunās tika izvirzīta pašā priekšplānā, un esmu gandarīts, ka mums ir izdevies to nodrošināt. Tagad ir Eiropas Parlamenta un Padomes kārta paust savu viedokli par šo nolīgumu.”
Tirdzniecības un sadarbības nolīguma projektu veido trīs galvenie pīlāri.
Brīvās tirdzniecības nolīgums: jauna ekonomiskā un sociālā partnerība ar Apvienoto Karalisti
Nolīgums aptver ne tikai preču un pakalpojumu tirdzniecību, bet arī daudzas citas ES interesēs esošas jomas, piemēram, investīcijas, konkurenci, valsts atbalstu, nodokļu pārredzamību, gaisa pārvadājumus un autopārvadājumus, enerģētiku un ilgtspēju, zivsaimniecību, datu aizsardzību un sociālā nodrošinājuma koordinēšanu.
Tas paredz nulles tarifus un nulles kvotas visām precēm, kas atbilst attiecīgajiem izcelsmes noteikumiem.
Abas puses ir apņēmušās nodrošināt stabilus, vienlīdzīgus konkurences apstākļus, saglabājot augstu aizsardzības līmeni tādās jomās kā vides aizsardzība, cīņa pret klimata pārmaiņām un oglekļa cenas noteikšana, sociālās un darba tiesības, nodokļu pārredzamība un valsts atbalsts, nodrošinot efektīvu, izpildi vietējā līmenī, saistošu strīdu izšķiršanas mehānismu un iespēju abām pusēm veikt korektīvus pasākumus.
ES un Apvienotā Karaliste vienojās par jaunu sistēmu zivju krājumu kopīgai pārvaldībai ES un Apvienotās Karalistes ūdeņos. Apvienotā Karaliste varēs turpināt attīstīt Apvienotās Karalistes zvejas darbības, savukārt Eiropas zvejnieku kopienu darbības un iztikas līdzekļi tiks aizsargāti un dabas resursi — saglabāti.
Attiecībā uz transportu nolīgumā ir paredzēta nepārtraukta un ilgtspējīga gaisa, autotransporta, dzelzceļa un jūras transporta satiksmes savienojamība, lai gan piekļuve tirgum ir mazāka nekā tā, ko piedāvā vienotais tirgus. Nolīgumā ir iekļauti noteikumi, kas nodrošina, ka konkurence starp ES un Apvienotās Karalistes pārvadātājiem notiek vienlīdzīgos konkurences apstākļos, lai netiktu apdraudētas pasažieru tiesības, darba ņēmēju tiesības un transporta drošība.
Enerģētikas jomā nolīgums paredz jaunu tirdzniecības un savstarpējās savienojamības modeli, kas garantē atklātu un godīgu konkurenci, ieskaitot drošības standartus atkrastē, un atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanu.
Attiecībā uz sociālā nodrošinājuma koordinēšanu nolīguma mērķis ir nodrošināt ES pilsoņiem un Apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem vairākas tiesības. Tas attiecas uz ES pilsoņiem, kuri strādā, ceļo vai pārceļas uz Apvienoto Karalisti, un Apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem, kuri strādā, ceļo vai pārceļas uz ES pēc 2021. gada 1. janvāra.
Visbeidzot, nolīgums dod iespēju Apvienotajai Karalistei turpināt piedalīties vairākās ES pamatprogrammās 2021.–2027. gadam (ar nosacījumu, ka Apvienotā Karaliste veic finansiālu ieguldījumu ES budžetā), piemēram, programmā “Apvārsnis Eiropa”.
Jauna partnerība pilsoņu drošībai
Ar Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu izveido jaunu satvaru tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās un civillietās. Tajā atzīts, ka ir vajadzīga cieša sadarbība starp valstu policiju un tiesu iestādēm, jo īpaši, lai apkarotu pārrobežu noziedzību un terorismu un sauktu pie atbildības par tiem. Tas veido jaunas operatīvās spējas, ņemot vērā to, ka Apvienotajai Karalistei kā ārpus ES un Šengenas zonas esošai dalībniecei nebūs tādu pašu iespēju kā iepriekš. Sadarbību drošības jomā var apturēt, ja Apvienotā Karaliste pārkāpj savu apņemšanos arī turpmāk ievērot Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un nodrošināt tās izpildi valsts līmenī.
Horizontāls nolīgums par pārvaldību: sistēma, kas iztur laika pārbaudi
Lai uzņēmumiem, patērētājiem un iedzīvotājiem nodrošinātu pēc iespējas lielāku juridisko noteiktību, īpaša nodaļa par pārvaldību sniedz skaidrību par to, kā nolīgums darbosies un tiks kontrolēts. Ar to arī tiek izveidota kopīga Partnerības padome, kas nodrošinās nolīguma pareizu piemērošanu un interpretāciju un kurā apspriedīs visus radušos jautājumus.
Saistoši izpildes un strīdu izšķiršanas mehānismi nodrošinās, ka tiek ievērotas uzņēmumu, patērētāju un privātpersonu tiesības. Tas nozīmē, ka uzņēmumi ES un Apvienotajā Karalistē konkurē vienlīdzīgos konkurences apstākļos un izvairīsies no tā, ka kāda no pusēm izmanto savu regulatīvo autonomiju, lai piešķirtu negodīgas subsīdijas vai kropļotu konkurenci.
Nolīguma pārkāpumu gadījumā abas puses var iesaistīties starpnozaru represijās. Šīs starpnozaru represijas attiecas uz visām ekonomiskās partnerības jomām.
Nolīgums neskar ārpolitiku, ārējo drošību un sadarbību aizsardzības jomā, jo Apvienotā Karaliste nevēlējās risināt sarunas par šo jautājumu. Tādēļ no 2021. gada 1. janvāra starp Apvienoto Karalisti un ES nebūs sistēmas, lai izstrādātu un koordinētu kopīgus risinājumus ārpolitikas problēmām, piemēram, sankciju piemērošanu trešo valstu valstspiederīgajiem vai ekonomikai.
Tirdzniecības un sadarbības nolīgums aptver vairākas jomas, kas ir ES interesēs. Tas ir daudz plašāks par tradicionālajiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem un nodrošina stabilu pamatu mūsu ilgstošās draudzības un sadarbības saglabāšanai. Nolīgums aizsargā vienotā tirgus integritāti un četru pamatbrīvību (personu brīva pārvietošanās, preču, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite) nedalāmību. Tas atspoguļo faktu, ka Apvienotā Karaliste izstājas no ES kopīgu noteikumu, uzraudzības un izpildes mehānismu ekosistēmas un tāpēc vairs nevar izmantot priekšrocības, ko sniedz dalība ES vai vienotais tirgus. Tomēr šis nolīgums nekādā ziņā nebūs līdzvērtīgs ievērojamajām priekšrocībām, kādas Apvienotajai Karalistei bija kā ES dalībvalstij.
Gaidāmas lielas pārmaiņas: gatavošanās 2021. gada 1. janvārim
Pat pēc tam, kad būs stājies spēkā ES un Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un sadarbības nolīgums, 2021. gada 1. janvārī notiks lielas pārmaiņas.
Šajā datumā Apvienotā Karaliste izstāsies no ES vienotā tirgus un muitas savienības, kā arī no visām ES politikas jomām un starptautiskajiem nolīgumiem. Beigsies personu brīva pārvietošanās un preču, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite starp Apvienoto Karalisti un ES.
ES un Apvienotā Karaliste veidos divus atsevišķus tirgus, divas atšķirīgas regulatīvās un tiesiskās telpas. Tas radīs jaunus, šodien nepastāvošus šķēršļus preču un pakalpojumu tirdzniecībai un pārrobežu mobilitātei un apmaiņai abos virzienos.
Izstāšanās līgums
Izstāšanās līgums joprojām ir spēkā un cita starpā aizsargā ES pilsoņu un Apvienotās Karalistes valstspiederīgo tiesības, ES finanšu intereses un — izšķiroši svarīgi — mieru un stabilitāti Īrijas salā. Šā līguma pilnīga un savlaicīga īstenošana ir bijusi viena no Eiropas Savienības galvenajām prioritātēm.
Pateicoties intensīvajām diskusijām starp ES un Apvienoto Karalisti Apvienotajā komitejā un dažādajās specializētajās komitejās, 1. janvārī tiks īstenots Izstāšanās līgums un jo īpaši Protokols par Īriju / Ziemeļīriju.
ES un Apvienotās Karalistes Apvienotā komiteja tikās 17. decembrī, lai apstiprinātu visus oficiālos lēmumus un citus praktiskus risinājumus, kas saistīti ar Izstāšanās līguma īstenošanu. Kā daļu no šiem savstarpēji saskaņotajiem risinājumiem Apvienotā Karaliste ir piekritusi atcelt Apvienotās Karalistes iekšējā tirgus likumprojekta strīdīgās klauzulas un neiekļaus līdzīgus noteikumus nodokļu likumprojektā.
Arī Latvijas Ministru kabinets otrdien sprieda par 24. decembrī panākto vienošanos par Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes nākotnes attiecībām pēc pārejas perioda beigām šā gada 31. decembrī. Ministru kabinets lēma atbalstīt vienošanos un tās piemērošanu no nākamā gada 1. janvāra.
