Latvija ir uzstādījusi preču eksporta apjomu rekordu, septembrī pārējā pasaulē pārdodot preces par 1275 miljoniem eiro, kas ir par 13% vairāk nekā pirms gada. Daļu no panākumiem izskaidro ikgadējais graudu eksporta paisums, jo šoreiz zelta rudens bija īpaši bagāts. Graudaugu kultūru eksportā nopelnīti 122 miljoni eiro, tas ir unikāls sasniegums. Parasti septembrī šajā eksporta ailītē tiek “ievākti” apmēram 50 miljoni eiro, pērn tie bija 70 miljoni. Ar šo notikumu ir saistīta reta viesa — Saūda Arābijas parādīšanās eksporta valstu Top 10. Persijas līča valstis ir svarīgākais Latvijas graudu eksporta tirgus.
Pateicoties lieliskajam labības birumam, labi rezultāti ir arī pārtikas eksportā kopumā, tas septembrī auga par 34,4%. Ir gandrīz divkāršojies eksports preču kategorijā, ko pamatā veido rapša sēklas. Kopā graudu un eļļas sēklu eksports šogad bija par 76 miljoniem eiro lielāks nekā pirms gada. Strauji auga arī gaļas un zivju izstrādājumu (galvenokārt konservu), kā arī labības izstrādājumu eksports. Koksnes izstrādājumu eksports gada laikā gandrīz nemainījās (-0,2%). Metālu un to izstrādājumu eksports ir par 6,4% lielāks, bet īpaši nozīmīgs ir mašīnbūves un elektronikas izstrādājumu eksporta pieaugums par 17,2%, kopsummai sasniedzot gandrīz 300 miljonus eiro. Piebilde – šeit liela daļa kopējā rēķina veido reeksports, taču vietējo produktu proporcija šajā sadaļā aug. No lielajām pozīcijām kritums gada griezumā bija tikai fosilajiem kurināmajiem (-9%).
Vakar saņēmām ziņu, kas varētu nozīmīgi ietekmēt pasaules ekonomikas gaitu, tātad arī Latvijas eksportu nākamgad – ļoti labus rezultātus devis Pfizer and BionTech vakcīnas izmēģinājums. Uzņēmums jau šogad varētu piegādāt Eiropas Savienībai piegādāt 200 miljonus dozu, ar ko pietiktu vairāk nekā piektdaļas ES iedzīvotāju sargāšanai no koronavīrusa. Tas nav absolūts pārsteigums, Luminor makro prognozes jau septembrī balstījās uz pieņēmumu, ka vismaz viens no vakcīnu projektiem izrādīsies veiksmīgs, to izplatīšana sāksies laikā ap gadu miju, bet šī izgudrojuma ietekme pasaules makro datos būs redzama, sākot no 2.ceturkšņa. Šāda notikumu gaita joprojām ir bāzes scenārijs, ar piebildi, ka ir pieaugusi pārliecība par tā īstenošanos. Pasaule ir ļoti tālu līdz pandēmijas pārvarēšanai, bet vakardienas ziņa dara daudz skaidrāk saskatāmu izeju no krīzes. Finanšu tirgi šo ziņu uztvēra ļoti nopietni, piemēram, vairāku lielu aviokompāniju (AirFrance KLM, British Airways) akciju cena pieauga par trešdaļu.
Tagad ir īstais laiks domāt, kāda izskatīsies pasaule pēc krīzes, un ko Latvija tai var piedāvāt. Ir moderni un laikmeta garam atbilstoši teikt, ka “viss būs citādi”. Tas ir pārspīlējums, bet kaut kas tiešām būs citādi.
No vienas puses, pandēmija Latvijai ir palīdzējusi, samazinot atšķirību starp labklājības līmeni šeit un Rietumeiropā. Tas, ka mūsu eksportā lielu daļu veido pārtika un koksnes izstrādājumi, krīzes laikā izrādījās ļoti izdevīgi. Pārtiku vajag vienmēr, bet kokapstrādei, mazākā mērā arī metālapstrādei un ķīmiskajai rūpniecība palīdzēja stabilais celtniecības sniegums eksporta tirgos.
Šīs nozares tomēr visdrīzāk nav tās, kuras spēs nodrošināt visstraujāko eksporta kāpumu nākotnē. Tās spēs palielināt eksportu, par to nav šaubu, ko apliecina kaut vai jaunākie notikumi graudu eksportā. Laba nākotne ir arī celtniecības produktiem. Pandēmijas izraisītais privātmāju būvniecības bums visdrīzāk nomierināsies, bet koksnes pielietošanai celtniecībā eliksīrs būs oglekļa nodokļi un citi politikas instrumenti, kas sadārdzinās konkurējošo produktu – tērauda un cementa cenas.
Visstraujāk augošā lielā pozīcija eksporta portfelī tomēr būs mašīnbūves un elektronikas produkti. Arī šajās nozarēs pandēmijas beigu efekts, tā teikt, nebūs vienos vārtos. Ārkārtas situācija ir palielinājusi pieprasījumu pēc atsevišķiem Latvijas produktiem, piemēram, wi-fi iekārtām. Taču kopumā pasaules atgriešanās pie normālas situācijas šīm nozarēm palīdzēs, piemēram, atjaunojot pieprasījumu pēc automašīnu komponentēm. Inženierijas nozares bija galvenās rūpniecības attīstības virzītājas piecos gados pēc pandēmijas, lielā mērā pateicoties ārvalstu uzņēmumu investīcijām jaunos uzņēmumos un esošo jaudu palielināšanā. Nākamgad šīm nozarēm jaunu sparu dos gan cikliskā pasaules ekonomikas atgūšanās, gan sagaidāmā struktūras maiņa, pirmkārt, pāreja uz atjaunojamo enerģiju, kas nozīmē milzu investīcijas dažādos “dzelžos” – vēja turbīnās, elektrolīnijās, biomasas krāsnīs, saules paneļos u.t.t. Visu nosaukto produktu un to komponenšu tirgū sekmīgi piedalās Latvijas ražotāji.
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
