Pēc divu mēnešu atkopšanās preču eksporta sniegums vasaras beigās nedaudz pasliktinājās. CSP dati rāda, ka augustā preču eksporta vērtība saruka par 3.7%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Tomēr, ja ņemam vērā, ka šogad augustā bija par vienu darba dienu mazāk, tad paveras nedaudz pozitīvāks skats. Proti, ja raugāmies uz kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem, tad atgūšanās turpinājās un eksporta vērtība par mata tiesu pārsniedza pērnā gada līmeni. Eksporta sniegumu augustā ierobežoja ne tikai darbadienas, bet arī tas, ka šogad ražotnes ilgāk bija atvaļinājumos. Kopumā atkopšanās preču eksportā ir vērtējama kā diezgan veiksmīga. Tai pat laikā pakalpojumu eksportā, kur visvairāk cietis gaisa transports un tūrisms, pagaidām būtisku uzlabojumu neredz (augustā kritums par 29%). Arī salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm Latvijas preču eksports izskatās pieklājīgi. Igaunijā eksporta sniegums augustā kļuva blāvāks (-6%), savukārt Lietuvā turpinājās pozitīvas tendences, un kritums (-1%) bija mazākais kopš aprīļa.
Analizējot Latvijas preču eksportu pa preču grupām, kopējo sniegumu augustā visnelabvēlīgāk ietekmēja graudaugi (-24%), galvenokārt kvieši. Lai gan šogad tiek prognozētas graudaugu rekordražas un Latvijas dzelzceļš ziņo par pēdējās desmitgades lielākajām pārvadātajām vietējo graudaugu kravām, graudaugu eksporta vērtība šī gada augustā ne tuvu nav bijusi tik iespaidīga kā pērn. Ir zināms, ka liela daļa eksportētāju izvēlas cenas piefiksēt laicīgi. Var būt, ka šī fiksētā cena šajā sezonā ir zemāka nekā pērn. Vēl, iespējams, ka lielāku kravu apjomu eksportā ieraudzīsim septembrī. Lai gan iekšzemē pa dzelzceļu septembrī tika pārvadāts mazāk graudaugu nekā augustā, iespējams, ka šīs kravas vēl nebija paspējušas pamest ostas.
Eksportu zemāk pavilka arī tādas galvenokārt Latvijā ražotas preces kā farmaceitiskie (‑33%) un koksnes produkti (-7%). Kokapstrādes uzņēmumu vērtējums par eksporta pasūtījumiem gan pēdējo mēnešu laikā ir ievērojami uzlabojies, pārsniedzot pērnā gada līmeni. Arī cenas pamazām aug. Tas liek domāt, ka nākamajos mēnešos koksnes produktu eksporta vērtībā, ļoti iespējams, atkal ieraudzīsim plusus. Savukārt no ārzemēs ražotajiem, bet caur Latviju re-eksportētajiem produktiem kopējo sniegumu visvairāk plicināja naftas produkti un transportlīdzekļi, kur abās grupās kritums bija nedaudz virs 20%, salīdzinot ar pagājušā gada augustu. Tai pat laikā eksporta sniegumu pozitīvi ietekmēja rapša (+51%) un elektroiekārtu (+14%) eksports.
Pasaules tirdzniecības organizācija ir uzlabojusi šī gada globālās tirdzniecības prognozi, proti, tiek gaidīts mazāk dramatisks kritums nekā sākotnēji. Lielā mērā tas balstīts uz jau esošo sniegumu, kas ir pozitīvi pārsteidzis. Lai gan eiro zonas, tai skaitā Latvijas, ražotāju noskaņojums septembrī turpināja uzlaboties, skats uz tālāko eksporta attīstību gan kļūst arvien miglaināks. Augošais koronavīrusa saslimšanu skaits gan pie mums, gan tirdzniecības partnervalstīs un ar to saistītie ierobežojumi ir liels risks preču plūsmas nepārtrauktībai un arī pieprasījumam.
Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste
