Augustā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums bija par 4,3% mazāks nekā pirms gada. Preču eksporta vērtība samazinājās par 3,7 %, bet importa par 4,8%. Pretestība, kas valda ārējos tirgos, joprojām ir gan spēcīga, lai eksports atsāktu izaugsmi. Salīdzinājumā ar jūliju, aina ir kļuvusi sarkanāka. Kāpums gada laikā saglabājies tādās preču grupās kā elektroierīces un elektroiekārtas, mehānismi un mehāniskās ierīces un mēbeles. Visbūtiskākais kāpums ir sasniegts dažādu graudaugu eksportā, kas gada laikā pakāpies par 50,9%. Nepatīkami redzēt, ka kritums atgriezies kokrūpniecības eksportā, kuras produkcijas noiets ir samazinājies par 6,9%.
Ja maijā pasaules tirdzniecība nokrita par 17% zem 2019. gada decembra līmeņa, tad līdz jūlijam tā atguva divas trešdaļas no zaudētā un bija par 6,6% zem decembra maksimuma. Jūlijā apjomi pieauga par 4,8%. Tirdzniecības apjomi trīs mēnešu griezumā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu sāka atjaunoties pirmo reizi kopš gada sākuma. Lai gan eksports audzis katrā reģionā, atgūšanās ātrums un stiprums dažādās valstīs atšķiras. Vislielākais eksporta pieaugums ir bijis Ķīnā un ASV, taču Ķīnas eksports jau atgriezies iepriekšējā pirmvīrusa līmenī, kamēr ASV eksports joprojām ir par 13% zemāks. Tikmēr Ķīnas atbalstīts Latīņamerikas eksports ir par 5% pārsniedzis pirmsvīrusa līmeni. Attīstītajās valstīs produktu sadalījums parāda, ka transporta preces veidoja pusi no eksporta vērtības pieauguma uzlabošanās, galvenokārt mehānisko transportlīdzekļu dēļ.
Attīstīto valstu jauno eksporta pasūtījuma dati septembrī signalizē par starptautiskās tirdzniecības atgūšanās turpināšanos, kam būtu jādod pozitīvs impulss arī Latvijas eksportam. Tas ļaus samazināt mīnusus un pietuvoties pērnā gada līmenim. Nevar izslēgt, ka noteiktos mēnešos iespējama arī iepriekšējā gada līmeņa pārsniegšana. Ņemot vērā politiskos notikumus, COVID19 ietekmi un citus faktorus apjomu kritums varētu saglabāties NVS tirgos. Par laimi, tas veido vien 12,6% no kopējā eksporta. Pozitīvākas tendences gaidāmas ES tirgos, t.sk. eirozonā, kur attiecīgi rod noietu 66,7% un 51,3% preču. Pārējās valstīs, kurām jau tiek pieskaitīta Lielbritānija, tiek pārdotas 20,7% preču. Atkārtotais COVID19 vilnis un Brexit sarunu nenoteiktība nozīmē, ka pie pārliecinošākas izaugsmes takas eksports varētu nostāties nākamgad ap vidu.
Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists
