Šī gada jūlijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,38 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 3,5 % mazāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 0,3 %, bet importa vērtība par 5,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati. Jūlijā Latvija eksportēja preces 1,05 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,33 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2019. gada jūliju ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 42,7 % līdz 44,1 %.
Šī gada septiņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 15,31 miljardu eiro – par 1,21 miljardu eiro jeb 7,3 % mazāk nekā 2019. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 7,1 miljardu eiro (samazinājums par 233,9 milj. eiro jeb 3,2 %), bet importa – 8,21 miljardu eiro (samazinājums par 979,9 milj. eiro jeb 10,7 %).
Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2020. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2019. gada jūliju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 1,3 % un importa par 4,6 % mazāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība palielinājās par 4,4 % un importa vērtība – par 7,1 %.
Svarīgākās izmaiņas eksportā 2020. gada jūlijā, salīdzinot ar 2019. gada jūliju:
– mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports lielāks par 27,8 milj. eiro jeb 14,5 %,
– koka un tā izstrādājumu eksports lielāks par 7,7 milj. eiro jeb 4,4 %,
– minerālproduktu eksports mazāks par 13 milj. eiro jeb 23,7 %,
– satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports mazāks par 12,6 milj. eiro jeb 18 %,
– parasto metālu un to izstrādājumu eksports mazāks par 11,9 milj. eiro jeb 11,2 %.
Svarīgākās izmaiņas importā 2020. gada jūlijā, salīdzinot ar 2019. gada jūliju:
– ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports lielāks par 7,7 milj. eiro jeb 5,7 %,
– koka un tā izstrādājumu imports lielāks par 6 milj. eiro jeb 14,2 %,
– parasto metālu un to izstrādājumu imports lielāks par 5,4 milj. eiro jeb 4,7 %.
– minerālproduktu imports mazāks par 67,3 milj. eiro jeb 38,9 %,
– satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports mazāks par 34,8 milj. eiro jeb 25,5 %.
Jūlijā svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (18,6 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (13,4 %), Vācija (7 %) un Zviedrija (5,2 %). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (17,8 % no importa kopapjoma), Vācija (11 %), Polija (10 %) un Igaunija (8,9 %). Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā jūlijā veidoja 8,5 %, bet importā – 7,5 %.
Šī gada jūlijā Eiropas Savienības valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2019. gada jūliju kopējā eksporta vērtībā palielinājās par 1,3 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā samazinājās par 1,3 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 0,6 procentpunktiem, bet importā – par 0,5 procentpunktiem.
Šī gada jūlijā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 122 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 48 valstīm.
Elektroierīču un elektroiekārtu eksporta kāpumu 2020. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2019. gada jūliju visvairāk ietekmēja elektriskai kontrolei vai elektrības sadalei paredzēto pulšu, paneļu, konsoļu, stendu un korpusu eksporta pieaugums par 5,2 milj. eiro jeb 2,9 reizes. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksports samazinājās, sarūkot elektroenerģijas eksportam par 10,1 milj. eiro jeb 58,8 %.
Farmācijas produktu importa kāpumu 2020. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2019. gada jūliju ietekmēja imūnpreparātu importa pieaugums par 3,2 milj. eiro jeb 2 reizes. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa samazinājumu visvairāk ietekmēja dīzeļdegvielas importa kritums par 30 milj. eiro jeb 41,7 %.
