Mazumtirdzniecības nozarei, šķiet, ir izdevies diezgan īsā laikā atgūties no koronakrīzes trieciena, jau jūnijā pārdošanas apjomiem pārsniedzot iepriekšējā gada līmeni un arī jūlijā uzrādot labāku sniegumu nekā pērn. Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās rāda, ka mazumtirgotāju apgrozījums jūlijā palielinājās par 3.8%, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju. Lielākajā daļā mazumtirdzniecības segmentu tika uzrādīts labāks rezultāts nekā pērn. Tomēr, salīdzinot ar jūniju un ņemot vērā sezonalitāti, jūlijā pārdošanas apjomi nozarē nedaudz saruka (-0.9%).
Mēneša laikā bija vērojams kritums pārtikas tirdzniecības vietās (-2.2%). Tas, iespējams, saistīts ar to, ka, ierobežojumiem mazinoties un vīrusa izplatībai saglabājoties salīdzinoši zemai, iedzīvotāji vairāk laika pavadīja ārpus mājas un biežāk devās uz kafejnīcām un restorāniem. Auto degvielas pārdošanas apjomi samazinājās par 0.5%. Citu nepārtikas preču tirdzniecības vietās pārdošana saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī. Maijā un jūnijā pārdošanas apjomu kāpumu daļēji sekmēja pirkumi, ko iedzīvotāji iepriekš, paliekot vairāk mājās, bija atlikuši. Izskatās, ka jūlijā šis pieprasījumu palielinošais efekts jau bija vājinājies. Tas īpaši izteikti bija vērojams apģērbu un apavu tirgotāju pārdošanas apjomos, kas maijā un jūnijā auga par 40-70%, jūnijā jau pārsniedzot iepriekšējā gada sniegumu, bet jūlijā atkal saruka zem pērnā gada līmeņa. Kritumu apģērbu tirdzniecībā mēneša laikā kompensēja kāpums informāciju un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu tirdzniecības vietās, mazumtirdzniecībā stendos un tirgos, kā arī kosmētikas un tualetes piederumu mazumtirdzniecībā. Cilvēkiem retāk ceļojot ārpus valsts robežām, joprojām turpināja augt kultūrai un atpūtai paredzēto preču pārdošana.
Swedbank karšu dati un aptaujas par iedzīvotāju un mazumtirgotāju noskaņojumu rāda uz nelielu izaugsmi mazumtirdzniecībā nākamajos mēnešos. Swedbank karšu pirkumu apgrozījums, kas iekļauj ne tikai iepirkšanos pie mazumtirgotājiem, bet arī pakalpojumus, augusta pirmajās divās nedēļās auga nedaudz straujāk nekā jūnijā un bija par aptuveni 9% lielāks nekā pērn. Bankomātos izņemtās naudas apgrozījums gan turpināja sarukt, bet kritums kļuva mazāks. Lai gan mājsaimniecību noskaņojuma rādītājs augustā joprojām atpalika no pirms krīzes laika, tas sasniedza augstāko rādītāju kopš koronakrīzes sākuma Latvijā. Uzlabojums salīdzinājumā ar aprīli bija vērojams gan mājsaimniecību plānos veikt lielus pirkumus, gan nākamo 12 mēnešu finanšu un ekonomikas situācijas vērtējumā. Arī mazumtirdzniecības uzņēmumu noskaņojumā bija vērojamas pozitīvas tendences – augustā tas turpināja uzlaboties jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Šobrīd noskaņojums nozarē, neskaitot automobiļu un motociklu tirdzniecību, ir pie ilgtermiņa vidējās vērtības. Tas liecina, ka mazumtirdzniecībā pamazām atgriezīsies “vecie” jeb “normālie” laiki ar tendenci pārdošanas apjomiem lēnām kāpt. Izmaiņas tendencēs gan var ieviest jauni pavērsieni koronavīrusa izplatībā, kas joprojām ir risks, ar ko nozarei jārēķinās.
Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste
