Izskatās, ka eksportā zemākais šīs krīzes punkts tika sasniegts maijā. Jūnijā situācija jau būtiski uzlabojās, tomēr joprojām eksporta sniegums bija vājāks nekā pērn. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem preču eksporta vērtība jūnijā samazinājās par 1.4%, salīdzinot ar to pašu periodu gadu iepriekš. Ņemot vērā, ka sarūk arī eksporta cenas – ražotāju cenas eksportētajai produkcijai jūnijā samazinājās par 1% – , preču eksporta apjomi varētu jau būt tuvu iepriekšējā gada līmenim.
Vairākās eksporta preču grupās kritums kļuva mazāk sāpīgs, un daļā pat gada griezumā atgriezās kāpums. Tomēr apmēram puse no 99 preču kategorijām joprojām nesasniedza iepriekšējā gada līmeni eiro izteiksmē. Visbūtiskākais kritums bija vērojams transportlīdzekļu un to daļu (-24%), graudaugu (-40%), koksnes un tās produktu (-7%), kā arī naftas produktu (-25%) eksportā. Tas rāda, ka grūtības joprojām ir gan vietējā ražojuma eksportētājiem, gan re-eksportētājiem. Savukārt visnozīmīgāko kāpumu uzrādīja elektroiekārtu un to detaļu (+30%), kā arī farmaceitisko produktu (+31%) eksports.
Globālajā tirdzniecībā korona-krīze ir iecirtusi pamatīgu robu. Pasaules tirdzniecības organizācija lēš, ka kritums globālās preču tirdzniecības apgrozījumā otrajā ceturksnī varētu būt bijis straujākais datu reģistrēšanas vēsturē. Tomēr līdz ar ierobežojošo pasākumu mīkstināšanu un apjomīgu ekonomikas stimulēšanu daudzviet pasaulē jau vēlā pavasarī iezīmējās pozitīvas tendences apstrādes rūpniecības un preču tirdzniecības dinamikā, kas liek domāt, ka otrais ceturksnis iezīmējis bedres dziļāko vietu. Optimistiskajā scenārijā iepriekšējais globālās preču tirdzniecības apgrozījuma līmenis tiks pārsniegts jau nākamā gada sākumā.
Latvijas mazās un atvērtās ekonomikas izaugsme ir ļoti atkarīga no tirdzniecības partneru pieprasījuma, it īpaši Eiropā. Ekonomikas aktivitāte galvenajos eksporta galamērķos pamazām uzlabojas, kas ir labas ziņas un liek domāt, ka trešā ceturkšņa mēnešos varam jau ieraudzīt nelielu pieaugumu Latvijas eksportā. To veicinās arī jaunās graudaugu ražas nonākšana eksporta tirgos. Taču apstrādes rūpniecības eksporta pasūtījumos situācijas uzlabošanos vēl īsti neredz, tie joprojām krietni atpaliek no pirms krīzes līmeņa. Tas liek domāt, ka strauju izaugsmi eksportā gaidīt nevaram.
Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste
