15. jūlijā ASV prezidents Donalds Tramps parakstījis rīkojumu, pārtraucot īpašo labvēlības statusu ASV un Honkongas starptautiskajā tirdzniecībā. Kā paskaidroja ASV prezidents, no šī brīža ASV eksporta un importa noteikumi attiecībās ar Honkongu būs “tādi paši kā ar kontinentālo Ķīnu”.
Attiecīgais ASV prezidenta lēmums ir sods par jaunā drošības likuma pieņemšanu Honkongā, kas samazināja vienu no Honkongas autonomijas dimensijām. Tomēr Trampa 15. jūlija rīkojums nozīmē, ka par Honkongas drošības likuma pieņemšanu tiks sodīti pilnīgi visi Honkongas uzņēmumi, investori un iedzīvotāji. Viens no būtiskiem punktiem, kas mainās pēc ASV prezidenta rīkojuma ‒ uz Honkongu nevarēs eksportēt IT un datoru komponentus, iekārtas un tehnoloģijas ar paaugstinātas drošības statusu u.c.
Līdz šim atšķirības ārējās tirdzniecības regulējumā starp Honkongu un Lielo Ķīnu bija galvenais Honkongas bagātības un pārticības pieauguma avots. Kad 1949. gadā tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika, ASV un lielākā daļa rietumvalstu to līdz pat 1971. gadam neatzina. Līdz pat 1971. gadam pat Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē pastāvīgā locekļa vietu ar veto tiesībām pārstāvēja nevis ĶTR, bet Taivāna. Tikai 1971. gadā ASV piekrita, ka ANO Drošības padomē Ķīnai atvēlētā vieta tiks nodota Ķīnas Tautas republikas pārstāvim. Savukārt Lielbritānija ĶTR un Mao valdību atzina jau 1950. gada 6. janvārī. Galvenais iemesls ĶTR atzīšanai no Lielbritānijas puses bija Honkongas drošība. Lielbritānijai nebija resursu, lai militāri nosargātu Honkongu, tāpēc britu valdība pretēji ASV pozīcijai atzina Mao valdību jau 1950. gadā.
Laikā, kad lielāka daļa rietumvalstu neatzina ĶTR, Ķīnas ārējā tirdzniecība ar rietumvalstīm bija ievērojami ierobežota. Savukārt Honkongai kā britu kolonijai tik lielu ierobežojumu nebija, un Honkonga kļuva par starpnieku starp Lielo Ķīnu un Rietumu pasauli. Tieši reeksports abos virzienos nodrošināja strauju Honkongas bagātības pieaugumu visu 20. gadsimta otro pusi. Arī pēc 1971. gada atzīšanas uz ĶTR kā sociālisma valsti tika attiecināti daudzi tehnoloģiju eksporta ierobežojumi, kuri netika attiecināti uz Honkongu. Pat Ķīnas ekonomikai pakāpeniski atveroties ārvalstu investīcijām un brīvai preču plūsmai, inerce turpinājās, un Honkonga izmantoja savu starpnieka statusu arī visu 21. gadsimta sākumu. Taču pēdējo divdesmit gadu laikā citas Ķīnas austrumu piekrastes lielpilsētas tā palielināja savu ekonomisko potenciālu, ka Lielajai Ķīnai ārējas tirdzniecības starpnieks Honkongas izskatā vairs nebija īpaši nepieciešams. Līdz ar to pat gadījumā, ja pagājušajā gadā nesāktos nemieri, jau tuvākajā laikā būtu jāizvirza jautājums par Honkongas ilgtspēju un nākotnes specializāciju. 2019. gada nemieri tika paātrināja šo procesu. Pagājušā gada augustā rakstā “Honkongas mācības” es izteicu prognozes par to, ka Honkonga konkurencē zaudēs lielākajām Ķīnas austrumu krasta lielpilsētām: “Manuprāt, Honkongas nemieri jau ir izkustinājuši nenovēršamu pārmaiņu lavīnu. Neatkarīgi no tā, vai Ķīnas valdība būs spiesta iejaukties Honkongas nemieros, tos apspiežot, vai tie palēnām noplaks, kā noplaka dzelteno vestu kustība Francijā, 2019. gads būs Honkongas pārticības norieta sākums.
1999. gadā Ķīnai Honkonga bija vajadzīga kā logs uz pārējo pasauli. 2019. gadā visa Ķīna jau ir viens liels logs uz ārpasauli.
Ķīnas lielpilsētām nav vajadzīgs lieks starpnieks Honkongas izskatā. Honkongai kaimiņos esošās lielpilsētas Šendzeņas IKP jau tagad ir lielāks par Honkongas IKP. Šanhaja apsteidz Honkongu kā Ķīnas svarīgākais finanšu centrs utt. Šogad Ķīnas valdība aizsāka plašu kapitāla kustības liberalizācijas reformu, kuru pabeidzot Honkonga zaudēs savu pašreizējo nozīmi kā kapitāla kustības un kapitāla piesaistes centrs. Visticamāk, Ķīnas centrālā valdība uz Honkongas nemieriem atbildēs, veicinot Honkongas raksturīgo specializāciju citās Ķīnas lielpilsētās. Piekopjot šādu stratēģiju, jau pēc desmit gadiem Honkonga pārtaps par reģionālas nozīmes centru, kura iedzīvotāju problēmas un ekonomiskā nozīme vairs nebūs globālo ziņu uzmanības lokā.” (“Neatkarīgā Rīta Avīze” 2019. gada 23. augusts,7. lpp.)
Diemžēl pērn izteiktā prognoze sāka īstenoties daudz straujāk, un to tagad paātrinās ASV prezidenta rīkojums.
Ja ASV 15. jūlijā pieņemtajam solim sekos arī citi ASV sabiedrotie un starptautiskajā tirdzniecībā līdz šim autonomā Honkonga tiks degradēta līdz kontinentālās Ķīnas statusam, tad tas nozīmēs, ka Ķīnas vadībai nebūs nekādas racionālas jēgas saglabāt Honkongu kā autonomu un nodalītu administratīvu vienību no parējās Ķīnas daļas.
Protams, zināmas priekšrocības Honkongai vēl kādu laiku paliks. Honkongai ir sava – nodalītā valūta, kas ir ar daudz brīvāku regulējumu nekā Ķīnas juaņa. Honkongai ir sava un Rietumu pasaulei daudz saprotamāka civilā un komerciāla likumdošana u.c. Tomēr, ņemot vērā tendences gan Ķīnā, gan pasaulē, Honkongas integrācija Lielajā Ķīnā ir tikai laika jautājums.
Juris Paiders
