Veikalos Latvijā šobrīd vairs nav nopērkami vietējie āboli, tikai no Polijas, Nīderlandes, Itālijas un Turcijas ievestie un par diezgan augstu cenu. Atsevišķu šķirņu āboli šobrīd maksā pat dārgāk nekā eksotiskie augļi, piemēram, ananāsi, banāni un nektarīni, vēsta NRA.lv.
Vēl pirms pāris mēnešiem ābolu cenas kilogramā nepārsniedza 1 eiro, bet šobrīd, lai nopirktu kilogramu, ar vienu eiro vairs nepietiek (izņemot atsevišķus veikalus un šķirnes). Kilograms ābolu „Mego” veikalā Ziepniekkalnā vakar maksāja no 1,29 eiro līdz 1,99 eiro kilogramā, blakus esošajā „Rimi” veikalā no 1,32 eiro līdz 1,85 eiro, „Maxima” veikalā – 0,79 līdz 0,99 eiro kilogramā. Arī Centrālās statikas pārvaldes (CSP) apkoptie dati liecina par cenu kāpumu, proti, aprīlī āboli bija par 8 procentiem dārgāki nekā martā un par 27 procentiem dārgāki nekā pērn aprīlī. „Neatkarīgās” aptaujātie tirgotāji nenoliedz ābolu sadārdzināšanos, cenu kāpumu saistot gan ar neražas gadu, gan Covid-19 izraisīto apstākļu ietekmi.
Ābolu imports pārsniedz 10 miljonus eiro
Pagājušais gads tiešām nebija ābolu gads. Pēc CSP aprēķiniem, pērn no hektāra izdevās novākt tikai 27,8 centnerus. Tas gan ir vairāk nekā 2011. gadā vai 2017. gadā, kad ražība nepārsniedza 20 cnt/ha vai 2004. gadā, kad no hektāra izdevās iegūt vien 8 centnerus. Tomēr pagājušā gada ražība ievērojami atpalika no 2002. un 2008. gada ražas, kad audzētāji novāca aptuveni 60 centnerus no hektāra. Tomēr ābolu cenas Latvijā lielā mērā nosaka situācija ābolu ražotāju lielvalstīs, jo Latvija, lai gan ir piemērota ābolu audzēšanai, ik gadu ieved tūkstošiem tonnu šo augļu. Lauksaimniecības gada ziņojumā apkopotā informācija liecina, ka importēto Latvijai raksturīgo augļu un ogu grupu struktūrā 2018. gadā lielāko apjomu veidoja tieši āboli. Šajā gadā Latvijā ievests 16,2 tūkstoši tonnu ābolu 10 miljonu eiro vērtībā. Savukārt eksportēti 2018. gadā tika 4,5 tūkstoši tonnu ābolu 3,2 miljonu eiro vērtībā.
Cenas cenšas noturēt grožos
Vislētākie āboli šobrīd nopērkami „Maxima” veikalos. „Pandēmijas laikā esam rīkojušies strikti ‒ savos veikalos esam iesaldējuši cenas un nepieļaujam cenu celšanu no piegādātāju puses negodprātīgu iemeslu dēļ, tomēr augļi un dārzeņi ir kategorija, kuru iepirkuma procedūra atšķiras no citām produktu kategorijām, jo ir ļoti daudzi ārējie apstākļi, kas to ietekmē, ko mēs kā uzņēmums nevaram ietekmēt,” „Neatkarīgajai” atzīst „Maxima Latvija” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.
Vietējos ābolus „Maxima” veikalos beidza tirgot martā, lai gan ierasti tie pietiek līdz aprīlim vai maijam. Pēc L. Dupates-Ugules stāstītā, tas saistīts ar sliktāku ražu 2019. gada vasarā, ko ietekmēja laikapstākļi ‒ atsevišķās saimniecībās ražu ietekmēja salnas pavasarī, citās ‒ krusa vasarā. Līdz ar to katrs pavasaris ir laiks, kad var būt ārēju apstākļu ietekmētas cenu izmaiņas augļiem un dārzeņiem. „Maxima” veikalos sezonas laikā vietējo augļu un dārzeņu īpatsvars ir vidēji 80%. Arī Latvijas ābolu īpatsvars ierasti ir liels, tomēr augļi ir produktu kategorija, kuru ražu ietekmē ārēji apstākļi, piemēram, laikapstākļi.
„Tā kā āboli ir iecienīts produkts Latvijas iedzīvotājiem, mums svarīgi ir piedāvāt alternatīvas augstas kvalitātes produktiem par pieejamu cenu, un mūsu veikalos ir nopērkami āboli no dažādām pasaules valstīm – Nīderlandes, Polijas, Itālijas, Turcijas u.c. valstīm atkarībā no pieejamības. Arī Polijas ābolu sezonu ietekmēja laikapstākļi – 2019. gada vasara bija sausa, līdz ar to ražas apjoms ir bijis par aptuveni 30‒40 procentiem mazāks nekā ierasts, ietekmējot arī iepirkuma cenu, skaidroja „Maxima” pārstāve.
Tāpat jūtama Covid-19 ietekme – ābolu audzētāji izjūt darbaspēka trūkumu, kas šķiro un safasē ābolus eksportam. Daļa darbinieku ir atgriezušies mājās, arī sociālās distances ievērošanas dēļ mazāk cilvēku var strādāt saimniecībās, kur tiek pakoti āboli.
Vietējie āboli beidzās jau februārī
„Rimi” veikalos ābolu izvēle ir liela, diemžēl cenas – diezgan augstas. „Rimi” veikalos šogad Latvijas ābolu pieejamība beidzās jau februārī, kas ir agrāk nekā citus gadus. Pērn vietējie āboli bija pieejami līdz maijam, savukārt 2018. gadā – līdz aprīļa sākumam, „Neatkarīgajai” atklāj „Rimi Latvia” sabiedrisko attiecību vadītāja Regīna Ikala. Savukārt importa ābolu cenu ietekmējuši dažādi apstākļi – mazā iepriekšējā gada ābolu raža, kā arī apgrūtinātā jaunās ražas novākšana darbinieku pārvietošanās ierobežojumu un laikapstākļu dēļ, turklāt ir pieaugušas ārvalstu produktu izmaksas starptautisko pārvadājumu ierobežojumu dēļ pandēmijas ietekmē.
Pirms jaunās ražas varētu būt vēl dārgāk
SIA „Latvian Retail Management” komercdirektors Edijs Bergmanis „Neatkarīgajai” uzsver, ka ābolu cenu pieaugums vērojams katru pavasari, un galvenokārt tas saistīts ar to, ka sarūk iepriekšējo gadu ābolu ražas krājumi, kas ziemas periodā tiek uzglabāti noliktavās. Tā ir sezonāla tendence, un ābolu cenas pakāpeniski pieaug līdz jaunās ābolu ražas sezonai, kas Latvijā iestājas vasaras beigās.
„Visbiežāk Latvijas ābolu iepriekšējā gada raža jau tiek izpārdota līdz nākamā gada pirmajiem mēnešiem, taču tas atkarīgs no attiecīgās sezonas ražas apjoma. Ja bijis labs, ražīgs gads, tad Latvijas āboli pietiek līdz pavasarim. Ja gads nav bijis tik ražīgs, piemēram, pērn, tad Latvijas ābolu krājumi beidzas jau janvārī, februārī. Ābolu gala cena veikala plauktā tiek noteikta pēc ābolu šķirnes ‒ cenas ir atšķirīgas atbilstoši kvalitātes, garšas un citiem rādītājiem, kā arī atbilst konkrētās sezonas ražas apjomam. Cenu veido arī piegādes un uzglabāšanas izmaksas,” ābolu cenu veidošanos skaidro E. Bergmanis.
Veikalu tīkls „Citro” šobrīd piedāvā vairāku šķirņu ābolus no partneriem Polijā, kas nodrošina vienu no plašākajiem sortimenta piedāvājumiem. Lai gan sākotnēji satraukumu par piegāžu nepārtrauktību globālās pandēmijas laikā radīja valstu robežu slēgšana, „Citro” speciālisti nav novērojuši, ka tās ietekmē būtu augušas loģistikas izmaksas vai radusies aizķeršanās ar piegādēm. „Taču Covid-19 vīrusa izplatība noteikti ir atstājusi savu ietekmi uz ābolu cenu izmaiņām un to apjomu pieejamību, ņemot vērā, ka pārtikas produktu uzkrājumus ārkārtas situācijā veidoja faktiski visas valstis. Šobrīd gan jāatzīst, ka situācija atkal atgriezusies ierastajā kārtībā un satraukumam nav pamata,” sacīja E. Bergmanis.
„Citro” ik gadu sadarbojas arī ar vairākām vietējiem ābolu audzētājiem, piedāvājot vietējo produkciju. Šogad plānots sadarbību paplašināt, un jau šobrīd ir uzsāktas pārrunas ar vairākām zemnieku saimniecībām un ražotājiem par šī gada ābolu ražu un citu augļu un dārzeņu iepirkumu, lai „Citro” veikalos nodrošinātu arvien vairāk vietējo produktu. Šobrīd „Citro” veikalos pieejams plašs klāsts vietējo ražotāju šī gada ražas produktu, piemēram, tomāti, gurķi, lociņi, salāti podiņos un citi produkti. To atzinīgi novērtējot arī pircēji, kas labprāt priekšroku dod tieši Latvijā audzētiem augļiem un dārzeņiem, kā ar vietējo ražotāju produktiem.
Ilze Šteinfelde
