Pasaules un Latvijas tautsaimniecība vīrusa dēļ iekritusi dziļā bedrē. Pēc vairākiem mēnešiem slēgtas ekonomikas daudzās valstīs ir sākusies ierobežojumu atcelšana, bet ir nopietnas bažas par to, vai nevirzāmies par ātru. Prognožu veikšana krīzes laikā kādā brīdī pārtop par sacensību – “kurš sola mazāk”. Swedbank maija prognozēs tomēr nezīmējam drūmākos scenārijus. Pieņemam, ka vīrusu izdosies kontrolēt, un otrā viļņa, kas sinhroni “izslēdz” pasaules ekonomiku nebūs. Izvēlamies gan būt ļoti piesardzīgi par atkopšanās periodu – vīrusa nomākts, tas būs garāks un grūtāks, nekā martā prognozēts. Latvijas ekonomika šogad saruks par 7.5%, bet nākamā gada izaugsme būs vien 4.3% apmērā (salīdzinājumam – iepriekš prognozējām attiecīgi -5.8% un +5.8%).
Pasaules ekonomikas atkopšanās – lēna, nevienmērīga un risku nomākta
Makroekonomiskie dati par pirmo ceturksni nav iepriecinoši, bet otrā ceturkšņa kritums lielā daļā pasaules valstu būs dziļākais pēckara laikā. Ķīnā, Eiropā un daļēji arī ASV vērojamas pozitīvas vēsmas – vīrusa izplatību izdevies iegrožot pāris mēnešos, tādēļ ierobežojumi tiek palēnām atcelti. Ja iepriekšējā krīzē Latvijas ekonomiku stutēja eksports, mūsu tirdzniecības partneriem atkopjoties ievērojami straujāk nekā mums pašiem, tad šoreiz uz to cerēt liela pamata nav.
Swedbank prognozē, ka tādi eiro zonas milži kā Itālija, Francija un Spānija cietīs smagāk nekā Baltijas valstis. Daļēji tas ir ekonomikas un eksporta struktūras dēļ, daļēji – rezultāts pēdējo gadu visai saprātīgajai rīcībpolitikai Baltijā, un valdību ātrajai reakcijai uz vīrusa draudiem. Skandināvijas valstīs kritums šogad būs mazāks, nekā Baltijā, taču atkopšanās būs ļoti lēna. Zviedrija attīstīsies līdzīgi citām ziemeļvalstīm, neskatoties uz mazāk striktiem ierobežojumiem, jo atvērtā ekonomika cietīs eksporta tirgu vājuma dēļ.
Vairs nevaram paļauties arī uz Eiropas motora strauju izaugsmi – Vācijā IKP kritums un atkopšanās lēnīgums būs samērojami ar Latvijas tempiem. Vācijas ekonomika cieš mazāk nekā citas lielās eiro zonas valstis. To nodrošina veiksmīgāka vīrusa krīzes vadība un daudz lielākās fiskālās iespējas. Tomēr lielā Vācijas atvērtība un atkarība no pasaules pieprasījuma šoreiz ir papildu šķēršļi atkopšanās ceļā. Kopumā pasaulē vīrusa uzvaras gājiens vēl nebūt nav beidzies, jo, piemēram, attīstības valstīs, kur jaunu Covid-19 gadījumu skaits turpina strauji augt, būs daudz grūtāk tikt galā ar šo uzliesmojumu, nekā bagātajā pasaules daļā.
Tieši tāpat kā COVID-19 laikā nav atceltas citas slimības, krīzes laikā nav pazuduši arī pārējie izaugsmi apdraudošie riski. Piemēram, Ķīnas un ASV attiecības vīrusa ietekmē atkal saasinājušās, kas var apdraudēt janvārī panāktās tirdzniecības vienošanās izpildi. Arī Brexit sāga joprojām turpinās, un ES un Lielbritānijas (ne)spēja vienoties ietekmēs arī mūsu eksportētājus.
Latvijā atkopšanās ieilgs pat bez atkārtotas ekonomikas slēgšanas
Pirmajā ceturksnī COVID-19 un daļēji tādu veco vainu dēļ kā tranzīta kritums Latvijas tautsaimniecība jau cieta smagāk nekā, piemēram, Lietuva. Ja tālāk vīrusu izdosies kontrolēt bez atkārtotas visaptverošas ekonomikas aizslēgšanas, tad varam cerēt, ka pēc otrā ceturkšņa dziļāk vairs nekritīsim. Tomēr tas nenozīmē, ka gaidāma strauja izaugsme. Vīruss turpinās mest ēnu pār tautsaimniecību, un neļaus tik drīz atgriezties pierastajā dzīvē.
Ražošanas uzņēmumi, kas lielā mērā atkarīgi no eksporta tirgiem, cieš ar zināmu novēlošanos un bedres apakšu visticamāk sasniegs maijā un jūnijā. Uzņēmēji aprīļa pirmajā pusē veiktā aptaujā nākamo mēnešu eksporta apjomus vērtēja kā vēl zemākus nekā dziļākajā punktā finanšu krīzē. Situācija lielākajā tirgū – Eiropā – šomēnes jau izskatās labāka, nekā aprīlī – rūpnīcas atsāk darbu, un, iespējams, ka aina vairs nav tik drūma. Tomēr eksporta tirgu atkopšanās būs lēna – gaidām 14% kritumu eksportā šogad, un tikai 6% atkopšanos 2021. gadā.
Smagi skartajās nozarēs, piemēram, tūrismā, aviopārvadājumos un pasākumu rīkošanā krīze turpināsies vēl ilgi. Citās pakalpojumu nozarēs smagākais posms varētu būt aiz muguras. Swedbank maksājumu karšu dati pēdējās nedēļās vairs nenorāda uz dziļāku kritumu iedzīvotāju tēriņos, un, spriežot pēc Lietuvā vērotā, ierobežojumus mīkstinot, pircēju aktivitāte atjaunojas. Diemžēl ierastā dzīve tuvākajā laikā neatgriezīsies teju nevienā nozarē. Prognozētās ļoti lēnās un nevienmērīgās atkopšanās dēļ daudzi uzņēmumi, kas šajā vīrusa uzbrukuma vilnī vēl ar valsts atbalstu noturējušies, visdrīzāk saskarsies ar maksātnespēju vēlāk.
Uzņēmumi un iedzīvotāji visdrīzāk ilgstoši saglabās piesardzību. Tas bremzēs patēriņa un vēl vairāk – investīciju atjaunošanos. Investīcijās cerība ir uz esošo projektu turpināšanu privātajā sektorā, un lielo projektu aktivizēšanos valsts pusē. Taču jaunas privātās investīcijas visdrīzāk būs vājas, jo neskaidrība saglabāsies augsta, brīvos līdzekļus krīzē nākas tērēt, lai noturētos virs ūdens, un atjaunošanās posmā daudziem būs sākotnēji jānomaksā krīzes laikā radušies parādi. Lēnas izaugsmes un augstas parādu nastas savienojums, bremzējot investīcijas, novārdzina ne tikai šā brīža aktivitāti, bet arī ekonomikas ilgtermiņa izaugsmi.
Darba tirgus un inflācija ir vārgās izaugsmes spogulis
Darba tirgus darba ņēmējam zīmējas drūmās krāsās. Bezdarbs vēl turpinās kāpt, augstāko punktu 11% apmērā sasniegs trešajā ceturksnī, pēc tam palēnām samazinoties. Kopumā bezdarba līmenis šogad pakāpsies līdz 9.5%, bet 2021. gadā saruks līdz 8.5%. Uzņēmēju aptaujas liecina, ka darbaspēka trūkums vairs nav būtiska problēma, kas ir pozitīva ziņa tiem uzņēmējiem, kas krīzē atraduši jaunas attīstības iespējas. Darba tirgus kļūst labvēlīgāks darba devējam, līdz ar to prognozējam, ka algu kāpums šogad apstāsies, bet nākamgad algas augs par 4.0%.
Vārgais pieprasījums, darbaspēka izmaksu nepaaugstināšanās un zemās naftas cenas inflāciju šogad noturēs tuvu nullei (0.1%), bet nākamajā gadā tā pakāpsies tikai līdz 1.6%.
Krīzes laikā ātri jāmācās un jāsadarbojas
Valdība paziņojusi par virkni atbalsta pasākumu, kas ir apsveicami, taču to realizācija daudziem likusi vilties, un stimula apjoms visdrīzāk nebūs pietiekams. Šobrīd valstij ir svarīgi strauji reaģēt uz ekonomikas dalībnieku ieteikumiem, labot esošās nepilnības un mācīties no kļūdām, lai nākamie atbalsta pasākumi jau būtu veiksmīgāki.
Jāatceras arī, ka mēs visi spēlējam vienā komandā. Ekonomikā cieši savijas uzņēmēju, iedzīvotāju un valsts intereses. Atbildīgi ievērojot piesardzības pasākumus vīrusa ierobežošanai un sadarbojoties tautsaimniecības attīstības labā, noteikti varēsim panākt daudz labāku rezultātu visiem ekonomikas dalībniekiem.
