Līdzīgi kā citi ekonomikas rādītāji arī eksports sagrīļojās jau martā. Tomēr pirmais ceturksnis vēl izskatījās diezgan labi, ņemot vērā labo sniegumu gada pirmajos divos mēnešos. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka preču eksporta vērtība martā samazinājās par 0.7%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Eksporta kopējo sniegumu nelabvēlīgi ietekmēja kritums koksnes produktu (‑15%), satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma (-24%), kā arī naftas produktu (-25%) eksportā, kur pēdējās divās kategorijās dominē reeksports un attiecīgi tā mazināšanās. Eksporta vērtību uz leju velk arī cenu samazināšanās, it īpaši naftas produktiem, koksnei un metāliem. Savukārt no lielāka krituma eksportu martā paglāba pārtika un lauksaimniecības produkti (+21%), it īpaši kviešu un rapša eksports, kā arī medikamenti (+20%) un elektriskās ierīces (+4%).
Pieprasījums pēc pārtikas un lauksaimniecības produktiem varētu arī turpmāk būt salīdzinoši noturīgs. Turklāt graudu ražas Latvijā pagaidām solās būt izcili labas, kas, ja laikapstākļi saglabāsies labvēlīgi, sekmēs eksporta sniegumu arī gada otrajā pusē. Pieprasījums, visdrīzāk, būs noturīgs pēc tādiem ķīmiskajiem produktiem kā medikamenti un mēslojums. Koksnes produktu un būvmateriālu eksports ir cieši saistīts ar būvniecību un būs atkarīgs no mūsu tirdzniecības partneru ieguldījumiem mājokļu celtniecībā un uzlabošanā, kā arī infrastruktūrā. Lai gan ieguldījumi mājokļos šobrīd diez vai ir prioritāte, ieguldījumi infrastruktūrā ir viens no veidiem, kā valdības var stimulēt novārdzināto ekonomiku. Savukārt Covid-19 smagāk skars tos eksportētājus, kuru ražošanas process ir daļa no lielākas un sarežģītākas piegāžu ķēdes, piemēram, mašīnbūvē un mehānisko iekārto ražošanā. Tas gan mazāk attiecas uz dažādu datu pārraides aprīkojuma eksportētājiem, ņemot vērā, ka Covid-19 ir devis papildu impulsu digitalizācijai un attālinātiem biznesa kārtošanas risinājumiem.
Aprīlī apstrādes rūpniecības uzņēmumu vērtējums par eksporta pasūtījumiem nākamajos trīs mēnešos samazinājās vēl iepriekš neredzētā apmērā, ievērojami pārsniedzot pesimismu iepriekšējās krīzes laikā. Tomēr, domājams, ka šis drūmums ir nedaudz pārspīlēts. Aptauja, visticamāk, tika veikta aprīļa pirmajā pusē, kad situācija attiecībā uz vīrusa izplatību Eiropā vēl nebija sākusi būtiski uzlaboties. Šobrīd virkne valstu ir sākušas mīkstināt ar vīrusa ierobežošanu saistītos pasākumus, un vairumā mūsu galveno tirdzniecības partnervalstu pakāpeniski atjaunojas uzņēmumu un veikalu darbība, kas iepriekš bija apturēta vai ierobežota. Tomēr nenoliedzami ārējais pieprasījums ir būtiski cietis no Covid-19, un tas tik drīz neatjaunosies pirms-pandēmijas līmenī.
Latvijas eksporta sniegums ir cieši saistīts ar situāciju Eiropas Savienībā, jo tieši tur nonāk vairāk nekā 70% no Latvijas preču eksporta. Pirmajā ceturksnī ES ekonomika saruka par 3.5%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Sliktā ziņa ir, ka gaidāmais kritums otrajā ceturksnī, visdrīzāk, būs vēl lielāks. Uz to norāda Eiropas ražojošo uzņēmumu aprīļa aptaujas, kas virknē valstu norāda uz aktivitāti, kas ir samazinājusies tuvu iepriekšējās krīzes līmenim vai pat ir sasniegusi vēsturiski zemāko līmeni. Tas nozīmē, ka Latvijas eksportā, pirms kļūs labāk, vēl redzēsim daudz drūmāku ainu. Kopumā gaidāms, ka eksporta kritums šogad būs mērāms ar divciparu skaitli. Labā ziņa, ka, ļoti iespējams, aprīlis būs vīrusa radītās krīzes zemākais punkts. Mīkstinot ierobežojumus, nedaudz un pakāpeniski atgūsies gan pieprasījums, gan arī ražošana. Vismaz pagaidām, paļaujoties uz to, ka jaunu vīrusa viļņu nebūs vai arī tie būs būtiski mazāki.
Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste
