Kopš marta beigām nav bijis nozīmīgu nepatīkamu pārsteigumu par Latvijas ekonomiku — nepatīkamu pavērsienu, kurus nevarēja paredzēt, balstoties uz jau tobrīd zināmo. Ir pat bijuši daži patīkami pārsteigumi, pirmkārt jau sekmīgā vīrusa kontrole Baltijas valstīs. Taču spējā koronavīrusa izplatība Eiropā kopš februāra izraisīja notikumus, kuru atspulgu “cietajos” jeb ražošanas un pārdošanas datos sākam saskatīt tikai tagad.
Martā apstrādes rūpniecība gada griezumā saruka par 3,6%, bet 1. ceturksnī kopumā par 2,6%. Tas nepārsteidz, tāpat kā nepārsteigtu ziņa, ka aprīlī ražošana gada griezumā samazinājusies ar divciparu skaitli.
Kroņvīrusa krīze ir ļoti neparasts notikums daudzos veidos. Piemēram, ir krasi atšķirīga dinamika dažādās nozarēs. Dažas pakalpojumu nozares “sasala” gandrīz acumirklī. Jau marta otrajā pusē kritums viesmīlībā un sabiedriskajā ēdināšanā bija mērāms daudzos desmitos procentu. Rūpniecībā kritums noticis pakāpeniskāk un nav ne tuvu tik dziļš. Taču gan ražošanā, gan pakalpojumos izmaiņu virziens bija viens. Tāds tas bija arī aprīlī.
Turpretim maijā un sekojošajos pāris mēnešos izmaiņu līknes dažādās nozarēs virzīsies pretēji. Vietējā tirgus pakalpojumos apgrozījums sāks augt pēc dziļa krituma martā un aprīlī. Rūpniecībā savukārt līkne vēl virzīsies lejup. Līdz šim ražošanu atbalstīja iepriekš saņemto pasūtījumu izpilde. Taču vērtējums par pasūtījumu apjomu nokrities no 3,6 mēnešu ražošanas apjoma gada sākumā līdz 2,9 mēnešu apjomam aprīlī. Tas vairs nav tālu no visu laiku zemākā rādītāja – 2,6 mēneši, kas bija 2011. gada sākumā. Šobrīd šķiet, ka rūpniecībā zemākais punkts būs jūnijs un jūlijs. Eksporta tirgos situācija tobrīd mainīsies uz labo pusi, jau šobrīd ziņo par ražošanas atsākšanu karantīnas laikā apturētās rūpnīcās Rietumeiropas valstīs. Taču tajā brīdī iepriekš uzkrāto pasūtījumu portfelis būs vēl vairāk sarucis, bet eksporta tirgu atlabšanas efekts vēl nebūs pietiekami liels.
Gan iekšējā, gan ārējā pieprasījuma nozares ekonomikai ir ļoti svarīgas. Restorānu īpašnieki ir ieinteresēti pēc iespējas straujākā ierobežojumu atcelšanā. Ražotāji drīzāk vēlētos pretējo, lai vīrusa izplatība sabiedrībā būtu pēc iespējas mazāka, līdz ar to arī darba pārtraukšanas riski rūpnīcās. Tā kā eksporta nozares ir ekonomikas lokomotīve, to interesēm jābūt prioritārām.
Runājot par apstrādes rūpniecības apakšnozarēm, arī te dinamika ir ļoti atšķirīga. Pieprasījums pēc pārtikas ir stabils, un ir apakšnozares, kurām krīze nākusi par labu — pirmkārt, graudu un zivju pārstrādē, ir ziņas par augošu apgrozījumu arī gaļas pārstrādē, bet būtu riskanti to vispārināt. No pārējās pasaules parādās negatīvi signāli arī par pārtikas ražošanu, tātad arī te ir riski. Valstīs ar stingrākiem ierobežojumiem veidojas produktu pārpalikumi, jo mainās pieprasījuma struktūra. Ienākumu kritums un patērētāju bažas maina izvēli par labu lētākiem produktiem. Restorānu aizvēršana rada krīzi segmentos, kas piegādāja produktus ēšanai ārpus mājas. Piemēram, ir krasi samazinājies noiets steikiem un citiem nišas produktiem.
Kokrūpniecībai martā vēl izdevās izvairīties no liela krituma, gada griezumā ražošanai pat pieaugot par 1,4%. Taču to lielā mērā nodrošināja ražošana noliktavām. Kokrūpniecības federācija vērtē, ka aprīlī ražošana bijusi apmēram par 15% mazāka nekā pirms gada.
Iepriekšējos piecos gados rūpniecības attīstības galvenais vilcējs bija metālapstrāde un mašīnbūve. Šīs ir dinamiskas nozares ar samērā augstu tehnoloģiju un atalgojuma līmeni. Taču tās ir arī izteikti pakļautas ekonomikas ciklam, jo pieprasījums pēc iekārtām un transportlīdzekļiem izteikti atkarīgs no investīcijām. Kritums gada griezumā šīs grupas nozarēs martā bija ap 10%, izņemot gada sākumā un pērn īpaši sekmīgo elektrisko iekārtu ražošanu, kurā pozitīvā inerce bijusi stiprāka, martā nodrošinot pieaugumu gada griezumā par 8,7%.
Lai arī SVF prognozē, ka Latvijā ekonomikas kritums būs lielāks nekā vidēji eirozonā, krājas liecības par to, ka drīzāk būs otrādi. Sekmīgā epidēmijas kontrole Latvijā ļāvusi noteikt mazākus ierobežojumus, tātad saudzēt vietējos pakalpojumu sniedzējus. Latvijas rūpniecības noskaņojuma indekss aprīlī bija otrais augstākais ES valstu vidū. Daļa no izskaidrojuma ir rūpniecības struktūra, piemēram, lielā pārtikas daļa un tās specializācijas nacionālās īpatnības. Iespējams, ka palīdz arī tas, ka Latvijas rūpniecība daudz ražo celtniecībai citās valstīs. Noskaņojuma pasliktināšanās Eiropas celtniecībā ir bijusi mazāka nekā citās nozarēs, turklāt gaidāms, ka ar celtniecības “starpniecību” valstis centīsies “sildīt” savas ekonomikas. 2. ceturksnis rūpniecībai ir un būs grūts periods, dati neiepriecinās, taču turpmākajos ceturkšņos ražošanas apjomu līknes atkal pamazām virzīsies augšup.
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
