Februāra eksporta dati ir izrādījušies pat pārsteidzoši labi. Februārī preču eksports pieauga par 9,5%, bet imports par 2,2%. Elektroierīču un elektroiekārtu eksports pieauga par 25,7 %, mehānismu un mehānisko ierīču par 22,1% bet mēbeļu par 25%. Savukārt apjomi saruka kokrūpniecības (-4,3%), farmācijas (-13,3%) un alkohola (-5%) preču eksportā.
Atskats norāda uz salīdzinoši labajiem apstākļiem februārī, kas martā strauji sagriezās kājām gaisā. Visticamāk, ka tad vēl būtisks kopējā eksporta apjoma kritums neuzrādīsies, bet turpmāk eksporta rādītāji kļūs arvien sarkanāki. Apjomu kritums 10-15% apmērā varētu nebūt sliktākais scenārijs. Jārēķinās arī ar produkcijas cenu samazināšanos vājāka pieprasījuma rezultātā.
Vīruss būs nopietni samocījis globālo ekonomiku un daudzās jomās un valstīs uz ilgu laiku, varbūt pat neatgriezeniski. Tādēļ noteiktiem sektoriem atgūšanās var iestiepties arī ilgāk par nākamo gadu. Vīrusa uzveikšanas ātrums dažādās valstīs atšķirsies, kas nozīmēs arī to spēju atgriezties pie pilnvērtīgas ekonomiskās aktivitātes, kas ietekmēs arī Latvijas eksportu.
Apziņa, ka šādas un līdzīgu krīzes iespējamības atkārtošanās ir augsta, daudzas valstis pārskatīs savu rūpniecības, investīciju un tirdzniecības politiku. Smagais vīrusa sitiens pastiprinās protekcionisma popularitāti. Tādēļ eksportētājiem var rasties grūtības ar noteiktu reģionu apguvi mainīgo nosacījumu dēļ un protekcionisma vēsmu dēļ. Respektīvi, daudzas preces un pakalpojumus, ko valstis iepirka, turpmāk centīsies ražot uz vietas un aizsargāt vietējo tirgu. No otras puses, esot ES mūsu ražotājiem tas var pavērt jaunas nišas un iespējas.
Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists
