Pārtikas nozare ir viena no retajām nozarēm, kas šajā krīzē bez darba nepaliks, jo pārtika ir bijusi, ir un būs nepieciešama visos laikos un jebkuros apstākļos. Tomēr piena nozarē strādājošie ir nobažījušies, ka krīze skars arī šo uzņēmējdarbību. Redzot, kas notiek pasaulē, nevienam nerodas jautājumi par to, ir vai nav krīze. Vienīgais jautājums, cik dziļa un smaga tā būs! Lauksaimnieki uzskata, ka krīzi pārvarēt palīdzētu tirdzniecības uzcenojuma un pievienotā vērtības nodokļa (PVN) samazināšana piena produktiem, kas palielinātu vietējo patēriņu, vēsta NRA.lv.
Kopš 2014. gada, kad Latvijas piena nozare piedzīvoja krīzi Krievijas noteiktā embargo dēļ, slaucamo govju skaits ir krasi samazinājies. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka piecu gadu laikā slaucamo govju skaits sarucis par 28 tūkstošiem jeb aptuveni 17 procentiem. Vienlaikus iegūtā piena daudzums ir samazinājies vien par diviem procentiem, kas liecina par izslaukumu pieaugumu.
Piena iepirkuma cena uzsākusi lejupslīdi
Vidējās piena iepirkuma cenas 2018. un 2019. gadā svārstījās no 0,27 eiro litrā līdz 0,30 eiro litrā. Taču Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija secinājusi, ka svaigpiena iepirkuma cenas, kas martā vidēji bija 0,29 eiro par litru piena, jau no marta vidus sākušas un turpina samazināties. Piena iepirkuma cena, pēc Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas izpilddirektora Kaspara Meļņa teiktā, samazinājusies vairāk nekā par 10 līdz 15 procentiem, ja salīdzina marta sākumu ar aprīļa sākuma periodu.
«Piena produktu cenas veikalu plauktos gan vēl pagaidām nerāda samazinājuma pazīmes, tomēr ir skaidrs, ka arī Latvijas piena pārstrādātāju eksporta apjoms krasi krītas. Līdz ar to izskatās, ka pasaules, ES un Latvijas līmenī visā krīzes situācijā atkal tiks ierauti piena ražotāji, kas cieta jau 2014. gada Krievijas embargo dēļ un vairākus gadus nespēja atgūties. Tikai pēdējo trīs gadu laikā situācija kaut cik nostabilizējās, un atkal tā kļūst nestabila, un piena ražotājus māc bažas, ka krīze piena nozarē varētu atkārtoties un būt smagāka nekā pēc Krievijas embargo sankcijām,» pieļauj K. Melnis.
Instruments valsts rokās
Līdz šim piena saimniecības ir bijušas no retajiem uzņēmumiem, kas laukos nodarbina lielu cilvēku skaitu. Saimniecības ieguldījušas investīcijas modernizācijā, lielai daļai ir kredītu slogs, liela daļa ar mīnusiem pārdzīvoja 2014. gada krīzi, daļa arī to nepārdzīvoja. «Tagad izskatās, ka tuvojas otrais vilnis, un ceram, ka tas neparaus zem ūdens vēl kādas saimniecības. Jau tagad redzams, ka slaucamo govju skaits samazinās, kaut arī ražība palielinās, tomēr tie ir indikatori, kas liek mums apzināties, ka situācija mainās. Jādomā plāns valsts līmenī, kā Latvijā noturēt tos ražotājus, kas vēl ražo, spēj nodrošināt darba vietas un šajā smagajā laikā dod pienesumu tautsaimniecībai un budžetam. Krīze jau ir, jautājums tikai, cik smaga un ilga tā būs! Šis ir īstais brīdis, lai ieviestu samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi arī pienam, gaļai, maizei un olām,» sacīja K. Melnis.
Latvijā paliek tikai trešdaļa piena
Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks skaidro, ka Latvijā vidēji dienā tiek pārdotas 2680 tonnas piena. No šī apjoma tikai 900 tonnas (33 procenti) tiek izmantotas piena produktu ražošanai vietējā tirgus vajadzībām, vēl 1000 tonnas tiek pārstrādātas eksporta tirgus nodrošināšanai, bet 780 – pārdotas ārpus Latvijas. «Tas diemžēl nozīmē, ka Latvijas piena pārstrāde krīzes apstākļos praktiski nevar ietekmēt svaigpiena cenu. Tomēr mums ir ļoti svarīgi izdarīt visu iespējamo, lai piena nozare šo krīzi pārvarētu ar salīdzinoši mazākiem zaudējumiem. Šajā situācijā piena ražošanas apjoms praktiski nesamazinās, kurpretī piena produktu patēriņš pasaulē samazinās. Rezultātā ar katru brīdi palielinās svaigpiena daudzums, kurš kļūst lieks,» atklāj J. Šolks.
Saskaņā ar CSP datiem, 2018. gadā Latvija eksportēja 390 tūkstošus tonnu piena, krējuma un piena produktu, 26 tūkstošus tonnu siera un biezpiena un 783 tonnas sviesta. Ko darīt ar iegūto pienu, ja to vairs nevarēs eksportēt ne svaigā, ne pārstrādātā veidā?
Viena no iespējām, kā saglābt lieko svaigpiena daudzumu, ir pārstrādāt to sausajā vājpienā un sviestā. Abi šie produkti ir Eiropas Savienības intervences produkti. Tomēr jārēķinās, ka intervences iepirkuma cenas tiem ir salīdzinoši zemas. Ražojot tikai šos produktus, piena cena nepārsniegtu 190 eiro par tonnu (0,19 eiro/kg). «Tā kā ar piena produktu eksportu šobrīd īpaši rēķināties nevaram, mūsu kopējā iespēja ir vietējais tirgus. Būtiski, ka vairāk nekā 500 tonnas piena dienā dažādu piena produktu veidā tiek pārdotas mūsu Latvijas veikalos, kas ir ievesti no citām valstīm. Latvijas piena pārstrāde varētu pilnībā nodrošināt visu Latvijas piena produktu patēriņa apjomu. Izskatās, ka ir pienācis brīdis arī mūsu mazumtirgotājiem kā ķēdes pēdējam posmam pārskatīt savas iespējas produktu plaukta cenas veidošanas politikā un padarīt vismaz ikdienas piena produktus lētākus un attiecīgi pieejamākus,» uzsver J. Šolks. Tas ļautu piena pārstrādātājiem palielināt ražošanas apjomu, kļūt vēl nedaudz racionālākiem un dotu iespēju samaksāt salīdzinoši vairāk mūsu piena ražotājiem. Salīdzinājumam – Vācijā no visa saražotā piena 83 procenti tiek patērēti vietējā tirgus nodrošināšanai.
Ilze Šteinfelde
