Uz NRA.lv jautājumiem atbild Ķīnas Tautas Republikas vēstnieks Latvijā Lian Dzjaņcjuaņ (Liang Jianquan).
– Varbūt atgādiniet mūsu lasītājiem, kādi galvenie soļi epidēmijas ierobežošanai tika īstenoti, kādi resursi iesaistīti un kā izdevās ierobežot epidēmijas izplatību.
– Jau kopš jaunā koronavīrusa uzliesmojuma Ķīnas valdība ar vislielāko atbildības sajūtu pret Ķīnas un pārējās pasaules iedzīvotājiem ir veikusi visplašākos un stingrākos profilakses un kontroles pasākumus, kas ievērojami pārsniedz starptautisko veselības noteikumu prasības un Pasaules veselības organizācijas ieteikumus. Minēšu galvenos pasākumus: pirmkārt, izstrādāts epidēmijas apkarošanas mehānisms. Pēc prezidenta Sji Dzjiņpina personīgiem norādījumiem mēs esam izveidojuši vienotu aizsardzības un kontroles vadības mehānismu, mobilizējuši nacionālos spēkus un resursus, lai uz epidēmiju reaģētu stingrāk un zinātniskāk, īpašu uzmanību veltot epidēmijas izplatības novēršanai, savlaicīgai un efektīvai pacientu ārstēšanai, vienlaikus nodrošinot iedzīvotāju drošību.
Otrkārt, strikti ieviesti epidēmijas profilakses un kontroles pasākumi. Lai samazinātu cilvēku migrācijas radīto infekcijas pārnesi, Ķīna uz laiku ierobežo sabiedrisko transportu un cilvēku plūsmu un stingri ierobežo pulcēšanās aktivitātes, visā valstī tika pagarinātas Pavasara svētku brīvdienas, atlikts pavasara semestra sākums mācību iestādēs, pārtraukti vietējie un starptautiskie tūrisma grupu braucieni un ieviestas medicīniskās pārbaudes robežkontroles punktos, kā arī veikta virkne citu pasākumu. Mēs esam pārvarējuši lielas grūtības, darot visu iespējamo, lai nosargātu savu tautu un novērstu epidēmijas izplatīšanos citās valstīs. Cilvēki visā valstī ar augstu pašdisciplīnas izjūtu un apzinātu rīcību īstenoja šos profilakses un kontroles pasākumus, tajā skaitā visi iedzīvotāji apzināti nēsāja sejas maskas, tādējādi efektīvi aizkavējot epidēmijas izplatīšanos.
Treškārt, ir ieviesta savlaicīga diagnostika un ārstēšana. Visu līmeņu valdības kā nozīmīgu profilakses un kontroles metodi izmanto agrīnu slimības atklāšanu, agrīnu ziņošanu par atklātajiem gadījumiem, agrīnu šo slimnieku izolēšanu un ārstēšanu. Visu līmeņu medicīnas iestādes un slimību profilakses un kontroles institūcijas cieši sadarbojas, lai spētu nepieciešamības gadījumā efektīvi testēt, uzņemt un ārstēt pacientus.
Ceturtkārt, spēku koncentrēšana un sadarbība cīņā pret epidēmiju. Kopš epidēmijas uzliesmojuma sākuma vairāk nekā 330 mediķu brigāžu un 41 600 medicīnas darbinieku no visas Ķīnas, līdzi ņemot lielu skaitu steidzami nepieciešamo materiālu, devās sniegt palīdzību uz Hubei provinci, īpaši Uhaņu. Desmit dienu laikā tika pabeigta divu lielu slimnīcu būvniecība, kas pacientiem nodrošināja vairāk nekā 2500 gultasvietu, un lietošanai tika nodotas speciāli izveidotas 16 pagaidu slimnīcas. Zinātnieki un veselības nozares eksperti strādāja dienu un nakti. Neskaitāmi daudz brīvprātīgo un parasto pilsoņu apzinīgi pildīja uzdotos pienākumus, tā parādot savu nesavtību, neatlaidību un centību.
Piektkārt, palielināts finansiālais atbalsts. Līdz 21. martam Ķīnas centrālā valdība un visu līmeņu reģionālās valdības kopumā ieguldījušas 116,9 miljardus juaņu (aptuveni 14,6 miljardus eiro) epidēmijas profilakses un kontroles veikšanas pasākumos, galvenokārt – pacientu ārstēšanai, medicīniskā personāla aizsardzībai un materiālajam atbalstam, kā arī epidēmijas profilakses un kontroles veikšanai trūkstošo materiālu rezervju izveidošanai, zāļu un vakcīnu izstrādei.
Vēlos uzsvērt, ka Ķīna pielika lielas pūles un nesa milzīgus upurus, lai uzveiktu epidēmiju, palēninātu vīrusa izplatību un iegūtu vērtīgu laiku citām valstīm epidēmijas novēršanai un kontrolei. Šajā procesā jau sākotnēji Ķīnas puse atklāti, pārredzami un atbildīgi informēja Pasaules veselības organizāciju un citas iesaistītās valstis par esošo situāciju, bez aizkavēšanās dalījās epidēmijas kontroles un ārstēšanas pieredzē un sniedza palīdzību un atbalstu valstīm, kurām tā nepieciešama.
– Kādi pasākumi, lai novērstu vīrusa ievešanu no valstīm un tā atkārtotu izplatīšanos, tiek īstenoti pašlaik?
– Pēc paveikta smaga darba epidēmijas situācija Ķīnā tiek efektīvi kontrolēta, tomēr mēs ne mazākajā mērā nedrīkstam atļauties atslābt. Šobrīd pasaulē ir daudz epidēmijas uzliesmojumu, kas izraisa aizvien pieaugošu risku, ka slimība varētu tikt ievesta arī Ķīnā. Piemēram, 26. martā Ķīnā tika apstiprināti 65 jauni gadījumi, no kuriem 64 bija «importēti». Lai aizsargātos pret jaunu gadījumu «importu» un izplatību Ķīnā, Ķīnas valdība ieviesa novēršanas un kontroles stratēģiju. Mēs veicam visaptverošu ieceļotāju pārbaudi, savlaicīgi konstatējam pacientus ar simptomiem un uzreiz viņus nogādājam ārstniecības iestādēs. Visiem iebraukušajiem ir noteikta 14 dienu karantīna, kuras laikā jāpievērš uzmanība savam veselības stāvoklim. Tikko parādās slimības simptomi, tā šis cilvēks tiek aizgādāts uz medicīnas iestādi, kur saņem ārstēšanu.
Turklāt Ķīna veic īslaicīgus pasākumus, lai uz laiku apturētu ārzemnieku iebraukšanu Ķīnā ar derīgām vīzām un uzturēšanās atļaujām, kā arī ievērojami samazinātu starptautiskos lidojumus. Ķīna vēlas uzturēt ciešu saziņu ar visām pusēm, lai šos pasākumus savlaicīgi pielāgotu atbilstoši epidēmijas situācijai.
Pašlaik visā Ķīnā, kamēr tiek veicināta darba, ražošanas un mācību atsākšana, tiek stingri veikta veselības uzraudzība un pārbaudes, stingri kontrolētas iedzīvotāju grupas un vietas, kurās varētu izplatīties slimība, panākta patiešām agrīna slimības atklāšana, ziņošana, pacientu izolācija un ārstēšana, kā arī savlaicīgi tiek publicēta informācija.
– Kāda bija ĶTR armijas loma un uzdevumi epidēmijas ierobežošanā?
– Ķīnas armijai bija ļoti nozīmīga loma cīņā pret epidēmiju. Kopš ķīniešu Jaungada priekšvakara 24. janvārī Ķīnas armija, lai palīdzētu Uhaņai cīņā pret epidēmiju, trīs reizes nosūtīja kopumā vairāk nekā 4000 medicīnas darbinieku un piešķīra lielu skaitu medicīnas aizsargmateriālu un ārstēšanas aprīkojuma. Tika izveidotas 63 armijas slimnīcas ar gandrīz 3000 gultasvietu un ārstēšanā tika iesaistīti vairāk nekā 10 000 medicīnas darbinieku. Katru dienu visā valstī tiek iesaistīti aptuveni 200 000 zemessargu, lai veiktu tādus svarīgus uzdevumus kā dažādu vietu dezinfekcija, materiālu pārvadāšana, epidēmijas novēršanas pasākumu aģitācija un citi. Turklāt Ķīnas armija ar visu jaudu veic vakcīnu izpēti un citus nepieciešamos pētniecības projektus un uz Uhaņu nosūtīja militārās medicīnas ekspertu grupu, lai tā veiktu zinātniskus pētījumus un profilakses un kontroles norādījumus. Vienlaikus iestājoties par zinātnisku ārstēšanu, visas armijas medicīnas personāls pievērš uzmanību pašaizsardzības stiprināšanai, un patlaban viņu vidū nav infekcijas gadījumu.
– Vai ĶTR pieredze epidēmijas ierobežošanā ir piemērojama valstīm, kurās varas autoritāte ir mazāka nekā Ķīnā un kurās iedzīvotāji visai vieglprātīgi izturas pret valdību noteikto noteikumu ievērošanu?
– Mēs esam ļoti norūpējušies par Covid-19 izplatību pasaulē. Diemžēl Eiropa ir kļuvusi par uzliesmojuma epicentru, un Latvija atrodas nopietnā situācijā. Mēs jūtam līdzi pārējām valstīm, kur uzliesmojums kļūst arvien nopietnāks. Esam ievērojuši, ka Latvija ir veikusi stingrus pasākumus, lai apturētu vīrusa izplatību. Dažādās valstīs epidēmijas situācija un nacionālās īpatnības atšķiras, tādēļ nevar pieņemt tādus pašus novēršanas un kontroles pasākumus, taču atsaucei var izmantot Ķīnas pieredzi. Epidēmiskās slimības nešķiro valstu robežas un etnisko izcelsmi. Tās ir visas cilvēces kopīgs ienaidnieks. Ķīna vēlas sadarboties ar starptautisko sabiedrību, lai risinātu šo iepriekš nepieredzēto izaicinājumu.
– Pašlaik ĶTR var izmantot savus ražošanas, medicīniskos un militāros resursus, lai palīdzētu citām valstīm pārvarēt epidēmijas izplatību un mazinātu tās sekas. Vai varat minēt jaunākos starptautiskās solidaritātes piemērus, kuros piedalās ĶTR?
– Tad kad ķīniešu tautai bija visgrūtākais laiks cīņā pret Covid-19 epidēmiju, starptautiskā sabiedrība, arī Latvija, sniedza Ķīnai vērtīgu atbalstu un palīdzību, un ķīnieši to atceras. Tā kā Ķīnas iekšējā epidēmiskā situācija ir uzlabojusies, mēs turpinām iespēju robežās sniegt palīdzību tām valstīm, kurām tā nepieciešama.
Ķīnas valdība ir paziņojusi, ka tā ir sniegusi palīdzību vairāk nekā 80 valstīm, PVO un Āfrikas Savienībai, ieskaitot reaģentus, maskas un aizsargapģērbus. To vidū liels skaits palīdzības materiālu jau piegādāti saņēmējiem. Mēs ziedojām PVO 20 miljonus ASV dolāru, lai atbalstītu starptautisko sadarbību cīņā pret slimību. Turklāt mēs dalāmies ar Ķīnas diagnostikas un ārstēšanas metodēm ar citām pasaules valstīm, piemēram, rīkojam video konferences ar veselības ekspertiem no Latvijas un citām Centrālās un Austrumeiropas valstīm un sūtām medicīnas ekspertu grupas uz Itāliju, Serbiju, Irānu, Kambodžu, Irāku un citām valstīm. Ķīnas valdība un vairākas vietējās pašvaldības ir arī ziedojušas daudz medicīnisko preču valstīm, kurās epidēmijas stāvoklis ir īpaši smags, piemēram, Itālijai. Ķīnas valdība piegādās Eiropas Savienībai divus miljonus medicīnisko ķirurģisko masku, 200 000 medicīnisko N95 masku un 50 000 testa reaģentu, kas tiks nodoti lietošanai Itālijā.
Jaunā koronavīrusa parādīšanās vēlreiz parāda, ka cilvēce ir vienota likteņa kopiena. Ķīna turpinās atbalstīt vienota likteņa kopienas koncepciju, strādās kopā ar visu valstu cilvēkiem, stiprinās sadarbību un centīsies panākt uzvaru cīņā pret epidēmiju.
– Vai varat apstiprināt ziņas par Latvijai trūkstošo medicīnas preču paātrinātu piegādi no ĶTR?
– Kad uzzinājām par Latvijas valdības plānu iegādāties medicīnas aizsardzības materiālus no Ķīnas, nekavējoties sazinājāmies ar attiecīgajiem departamentiem Ķīnā un sniedzām nepieciešamo palīdzību. Ķīna turpinās sniegt atbalstu savu iespēju robežās atbilstoši Latvijas vajadzībām.
Es vēlos atzīmēt, ka mēs neaizmirsīsim, ka epidēmijas sākumā Latvija izteica līdzjūtību un atbalstu Ķīnai un dāvināja sejas maskas, aizsargtērpus un citas medicīniskās preces, kas skaidri atspoguļoja abu valstu tautu draudzību. Kad epidēmija izvērsās Latvijā, mēs jutāmies tāpat un vēlējāmies sniegt palīdzību un atbalstu Latvijai. Ķīnas uzņēmumi, piemēram, Pekinas Genomikas institūts, un Latvijā dzīvojošie ķīnieši aktīvi ziedoja Latvijai. Latvijā mītošie ķīniešu mākslinieki sadarbojās ar vietējiem māksliniekiem un mūsu vēstniecības darbiniekiem, izveidojot tiešsaistes labdarības mākslas izsoli ar mērķi savākt ziedojumus Bērnu klīniskās universitātes slimnīcai. Mēs vēlamies roku rokā sadarboties ar Latviju, lai kopīgi risinātu jaunā koronavīrusa epidēmijas radītos izaicinājumus.
– Kā norisinās pāreja no karantīnas un izolācijas režīma uz normālu ekonomikas darba ritmu.
– Ķīnas iekšējās epidēmijas izplatība būtībā ir apturēta, taču tā joprojām saskaras ar sporādiska, vietēja vai no ārzemēm importēta uzliesmojuma risku. Pašlaik mēs koordinējam un veicinām epidēmijas novēršanu un kontroli, kā arī ekonomisko un sociālo attīstību; no vienas puses, epidēmijas kontrole netiek mīkstināta, no otras puses, pakāpeniski tiek atjaunota ražošana un dzīves kārtība.
Pašlaik visā valstī ir pakāpeniski palielinājies rūpniecības uzņēmumu darba jaudas līmenis, un lielākajā daļā provinču tas pārsniedz 90%. 22. martā uzņēmējdarbību bija atsākuši 3714 A līmeņa tūrisma objekti 28 provincēs (autonomajos reģionos un pašvaldībās) visā valstī.
Izņemot tūrisma nozares atkusni, drīz arī tiks apmierināts patērētāju pieprasījums, kas iepriekš epidēmijas dēļ tika apturēts un iesaldēts. Saskaņā ar statistiku šobrīd vairāk nekā 90% lielizmēra lauksaimniecības produktu vairumtirdzniecības tirgi un lielveikali visā valstī ir atvērti. Ķīnas atsāktais darbs un ražošana pozitīvi ietekmēs globālās rūpniecības ķēžu stabilitāti, epidēmijas apkarošanai nepieciešamo materiālu ražošanu un starptautisko finanšu tirgu.
– Cik lielā apjomā epidēmija ir ietekmējusi ĶTR ekonomiku, kādi ir jaunākie statistikas dati par rūpniecību, transportu, tirdzniecību un ārējo tirdzniecību, kā arī IKP izmaiņām 2020. gadā. Kuras nozares cieta visvairāk?
– Šī epidēmija deva diezgan lielu šoku Ķīnas ekonomikai. No šā gada janvāra līdz februārim ievērojami samazinājās tādi ekonomiskie rādītāji kā patēriņš, investīcijas, imports un eksports, kā arī palielinājās preču cenas un bezdarbs. No janvāra līdz februārim lielo rūpniecības uzņēmumu kopējā produkcijas vērtība bija 11,5 triljoni juaņu (1474 miljardi eiro), kas ir par 13,5% mazāk nekā gadu iepriekš. Patēriņa preču kopējais mazumtirdzniecības apjoms bija 5213 miljardu juaņu (668 miljardi eiro), kas ir samazinājums par 20,5%. Valsts investīcijas pamatlīdzekļos bija 3332,3 miljardi juaņu (427 miljardi eiro), kas ir par 24,5% mazāk nekā gadu iepriekš. Preču importa un eksporta kopējā vērtība bija 4123,8 miljardi juaņu (529 miljardi eiro), samazinoties par 9,6%.
Epidēmija lielā mērā ietekmēja transporta nozari, ievērojami samazinājās pasažieru un kravu pārvadājumu apjoms. Februārī dzelzceļa, sauszemes, ūdens un civilās aviācijas pasažieru pārvadājumu apjoms samazinājās par 79,9%, kravu pārvadājumu apjoms samazinājās par 26,5%, kā arī par 85% samazinājās taksometru pasūtījumu un pārvadājumu skaits.
Ķīnas valdība stiprina makroekonomikas kontroli, lai stabilizētu uzņēmumus un veicinātu nodarbinātību, ievieš atbalsta politikas, lai samazinātu uzņēmumu darbības izmaksas, pakāpeniski samazinātu korporatīvās sociālās apdrošināšanas prēmijas un darbinieku medicīniskās apdrošināšanas prēmijas, kā arī samazinātu un atbrīvotu atsevišķas nozares un privātpersonas no pievienotās vērtības un ienākuma nodokļiem.
Tā kā Ķīnas iekšējā epidēmiskā situācija turpina uzlaboties, paātrinās ražošana un atjaunojas dzīves ritms, es uzskatu, ka ekonomiskie dati nākamajos pāris mēnešos ievērojami uzlabosies.
– Kādas ir prognozes par Ķīnas ekonomikas atgriešanos pie normāla darba ritma? Cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai pilnībā atjaunotos ražošanas un transporta plūsmu apjomi?
– Pakāpeniski uzlabojoties epidēmijas situācijai, Ķīnā visā valstī paātrinās darba un ražošanas atjaunošana. Pamatā var spriest, ka martā acīm redzami uzlabosies IKP pieaugums un otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, būs vērojama augšupeja. Pat Uhaņas pilsēta, kuru epidēmija skāra vissmagāk, tagad ir pazemināta no augsta riska zonas uz vidēja riska zonu, un plānveidīgi tiek atcelta kopienu noslēgšana un kontrole, kā arī aktīvi tiek palīdzēts uzņēmumiem atjaunot ražošanas jaudu, vienlaikus turpinot gūt panākumus epidēmijas novēršanā un kontrolē.
Lai arī Ķīna ir sasniegusi pozitīvus rezultātus epidēmijas novēršanā un kontrolē, globālā pandēmija izplatās, un tās ietekme uz pasaules ekonomiku un pat Ķīnas ekonomiku nav prognozējama. Bet ir skaidrs, ka epidēmijas ietekme uz Ķīnas ekonomiku būs periodiska un īslaicīga un nemainīs Ķīnas ilgtermiņa ekonomiskās izaugsmes pamatus. Mēs esam pārliecināti, ka spējam maksimāli samazināt epidēmijas ietekmi uz ekonomiku. Ķīna ir otra lielākā ekonomika pasaulē ar 1,4 miljardiem iedzīvotāju, 900 miljonu darbaspēka resursu un ar vairāk nekā 400 miljoniem iedzīvotāju ar vidējiem ienākumiem, un esam viens no pasaules lielākajiem patērētāju tirgiem. Ķīnas ekonomikai ir spēcīga izturība, stabils pamats un liels potenciāls pārvarēt epidēmijas ietekmi un sniegt lielāku palīdzību valstīm epidēmijas apkarošanā.
Juris Paiders
