Janvārī apstrādes rūpniecības ražošanas gada izmaiņu rādītājs bija sliktākais kopš 2014.gada novembra, izlaidei samazinoties par 3,6%. Salīdzinājumā ar decembri ražošana sezonāli izlīdzinātajos datos saruka par 1,2%.
Latvijas rūpniecības lielā sāpe šobrīd ir kokapstrāde. Tajā ir lielākais kritums gada griezumā kopš 2009.gada marta jeb 10,7%. Šādā situācijā apstrādes rūpniecībai panākt izaugsmi ir grūti. Daļēji tas ir t.s. bāzes efekts, pērn kokrūpniecībā janvāris bija īpaši veiksmīgs mēnesis ļoti labos laikos. Turpretim signāli no nozares par tās nākotni šī gada sākumā no sliktiem kļuva par kontrastainiem. Cenas stabilizējas, daļēji pateicoties mežsaimniecībai nepiemērotiem laika apstākļiem, kas ierobežo piedāvājumu visā reģionā. Nozares aptaujās paustais vērtējums par ražošanas izmaiņām tuvākajā nākotnē sāka uzlaboties. Taču liels risks ir mizgraužu epidēmijas turpināšanās Centrāleiropā, tādā gadījumā cerētā izeja no krīzes līdz 2020. gada beigām var nenotikt.
Turpretim ar plusa zīmi gadu sāka pārtikas ražotāji, gada griezumā palielinot ražošanu par 1,0%. Radniecīgā dzērienu nozare auga pat par 11,5%. Pārtikas pārstrādes rezultāti ir bijuši tik vāji tik ilgu laiku, ka agri vai vēlu, atsevišķiem “zvaigžņu” uzņēmumiem palielinot savu īpatsvaru, ražošanai ir jāsāk augt. Zvaigznes šajā nozarē tiešām ir, turklāt visās svarīgākajās apakšnozarēs, piemēram, Dobeles Dzirnavnieks, Food Union, Karavela, Rēzeknes gaļas kombināts, Putnu fabrika Ķekava, Orkla grupas uzņēmumi.
Metālapstrāde un mašīnbūve kļuva par Latvijas rūpniecības attīstības galveno virzītāju 2016. gadā. Pēc trīs lieliskiem gadiem tās rezultāti pērn kļuva kontrastaināki, to pašu var teikt arī par janvāri, taču šī kopumā joprojām ir salīdzinoši veiksmīga Latvijas rūpniecības daļa, turklāt dažas apakšnozares ir apbrīnojami sekmīgas uz pasaules notikumu fona. Divās lielākajās grupas nozarēs — metālapstrādē un elektronikā janvārī bija divciparu pieaugums gada griezumā. Arī trešajā — elektrotehnikas ražošanā ir neliels pluss jeb 3%. Pamatīgs kritums ir autorūpniecībā (-13,1%) un citu iekārtu ražošanā (-19,1%).
Aizvadītie divi gadi bija stagnācijas periods nemetālisko minerālu (g.k. būvmateriālu un stikla šķiedras) ražošanā. Taču pērnā gada nogalē vērtējums par nākotnes ražošanas apjomu sāka uzlaboties un janvārī jau redzam ražošanas kāpumu par 7,9%. Citās nozarēs — mēbeles, poligrāfija un papīrs, ķīmija, vieglā rūpniecība – janvārī bija nelielas svārstības uz vienu vai otru pusi, kas kopējo rezultātu daudz neietekmēja.
Signāli par rūpniecības nākotnes tendencēm nozares aptaujās ir diezgan cerīgi. Latvijas rūpniecības noskaņojuma indekss gan janvārī, gan februārī nav izkustējies ārpus šaurās svārstību zonas, kur tas jau pavadījis vairākus gadus, ko varētu raksturot drīzāk kā mērenu optimismu — tas ir nedaudz virs vēsturiski vidējā. Ir neparasti lieli kontrasti starp nozarēm, salīdzinot nākotnes vērtējumus, pirmkārt par gaidāmo ražošanas apjomu un pasūtījumu portfeli.
Ražošanas apjomu prognozes inženierijas nozarēs (metālapstrāde, mašīnbūve, elektronika) ir apmēram pēdējās desmitgades vidējā līmenī. Savukārt vērtējums par pasūtījumu portfeli ir tuvu vēsturiski augstākajam līmenim, pēdējo trīs gadu labie aptauju rezultāti ir visumā “godīgi” atspoguļojušies ražošanas pieaugumā. Kokrūpniecībā ražošanas gaidu un pasūtījumu vērtējums turpretim līdzinās 2010.gada sākuma jeb krīzes līmenim.
No pasaules tirgiem pienāk pretrunīgi signāli. Ķīnā PMI indeksi (iepirkumu vadītāju aptauju rezultāti) februārī bija katastrofāli, kā to var gaidīt brīdī, kad ceļošana un preču transportēšana ir lielā mērā paralizēta un daudzām rūpnīcām nav atļauts strādāt. ASV un eirozonā rūpniecības PMI indeksi bija ļoti tuvu nullei — pirmajā nedaudz virs, bet otrajā zem šīs atzīmes. Lai arī nedaudz “zem ūdens”, eirozonā indekss tomēr bija augstākais pēdējā gada laikā. Eiropā ziņo par ietekmi uz piegādes ķēdēm, bet situācija nav graujoša. Iespējami arī labvēlīgi efekti, ražošanai pārceļoties atpakaļ no Āzijas, tai skaitā pēc lielās jezgas beigām tālākā nākotnē.
Varētu teikt, ka kopumā signāli par rūpniecības nākotni ir cerīgi, ja vien nebūtu tā sasodītā vīrusa. Ir liels risks, ka tas ievilks eirozonas ekonomiku recesijā, tā ietekmi mēs vēl neredzam pat jaunākajās noskaņojuma aptaujās.
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
