Šī gada martā salīdzinājumā ar februāri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Kā skaidro CSP, vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,1 %, savukārt eksportētajai produkcijai cenu līmenis pieauga par 0,4 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis palielinājāspar 0,1 %, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 0,6 %.
“Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, kā arī farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā,” uzsver CSP. Pārvalde uzsver, ka cenu pazeminošā ietekme bija dzērienu ražošanā.
Šī gada martā, salīdzinot ar 2017. gada martu, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,5 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4,0%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,0 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,2 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,9 %.
“Būtiskākā ietekme cenu pieaugumam bija koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, pārtikas produktu ražošanā, elektroenerģijas tirdzniecībā, kā arī atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā; materiālu pārstrādē,” vērtē CSP.
“Lielākā pazeminošā ietekme bija ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā, kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā,” informē CSP.
Šogad informāciju par ražotāju cenām rūpniecībā sniedz vairāk nekā 600 uzņēmumu, kuri indeksa aprēķiniem katru mēnesi CSP paziņo ap 2,6 tūkstošiem cenu, no tām ap 1,4 tūkstošiem par vietējā tirgū un ap 1,2 tūkstošiem par eksporta tirgos realizēto produkciju un rūpnieciskajiem pakalpojumiem.
