Ķīna un ASV ceturtdien noslēgušas biznesa vienošanās vairāk nekā 250 miljardu dolāru (216 miljardu eiro) apmērā, teikts abu valstu publiskotajā paziņojumā.
Šīs vienošanās parakstītas, ASV prezidentam Donaldam Trampam esot vizītē Pekinā.
Darījumi, ko paredz šīs vienošanās, ir sākot no Ķīnas sojas pupiņu importa ASV un 300 lidmašīnu “Boeing” pārdošanas Ķīnai līdz tādiem vērienīgiem projektiem kā sašķidrinātas dabasgāzes ieguve un eksports no Aļaskas.
Dabasgāzes līgums starp Aļasku, “Alaska Gasline Development Corp.”, “China Petrochemical Corp.”, “China Investment Corporation” un “Bank of China” ietvers kopējās investīcijas līdz 43 miljardu dolāru apmērā.
Amatpersonas norāda, ka šis kopprojekts ASV radīs līdz pat 12 000 darbvietu un samazinās ārējās tirdzniecības deficītu starp ASV un Āziju par desmit miljardiem dolāru gadā. Savukārt Ķīnai šī vienošanās nodrošinās videi draudzīgu un pieejamu enerģiju.
Pēc parakstīšanas ceremonijas Ķīnas tirdzniecības ministrs Džuns Šaņs atzinīgi novērtēja šīs vienošanās “kā patiesu brīnumu ne tikai ASV un Ķīnas attiecību vēsturē, bet visas pasaules vēsturē”.
Taču vairāk nekā desmit līgumu parakstīšana neapklusināja Trampa pārmetumus Ķīnai par “negodīgu” tirdzniecības pasākumu īstenošanu.
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins atzina, ka pastāv nesaskaņas tirdzniecības attiecībās un aicināja vairāk ASV uzņēmumu piedalīties Ķīnas iniciatīvā “Viena josla, viens ceļš”, kas ir vērienīga globāla tirdzniecības infrastruktūras programma.
Arī daļa analītiķu uzskata, ka liela apjoma darījumi nebūs pietiekami, lai veiktu tirdzniecības līdzsvara izmaiņas, ja vien netiks mainītas strukturālās barjeras, kas liedz ASV uzņēmumiem godīgi konkurēt Ķīnā.
