Rīgas brīvostas pārvalde ir apkopojusi kravu apgrozījumu par 2017. gada pirmajiem 6 mēnešiem.
Pārskata periodā Rīgas ostā pārkrauts 17,5 milj.t. dažādu kravu, kas saņemtas un no Rīgas nosūtītas uz 43 pasaules valstu ostām. Salīdzinot ar 2016. gada pirmo pusgadu, par 9,4% pieaudzis ostā pārkrauto konteinerkravu apjoms – šogad caur Rīgas ostu nosūtīts jau 2,18 milj.t. (+13,8%) konteinerkravu jeb 208,1 tūkst. TEU vienību (+14,0%), kas ir augstākais pirmā pusgada rezultāts ostas pastāvēšanas vēsturē, pozitīvs pieaugums vērojams arī beramkravu apgrozījumam (+4,5%).
Kopumā 2017. gada pirmajā pusgadā labākos rezultātus uzrāda ģenerālkravu segments – Rīgas ostā pārkrauts 3,36 milj.t. ģenerālkravu, kas salīdzinājumā ar 2016. gada pirmo pusgadu ir par 9,4% vairāk (+287,6 tūkst.t.). Pozitīvie rādītāji lielā mērā saistāmi ar apgrozījuma pieaugumu konteinerkravām -2017. gadā veiksmīgi strādā visi trīs ostas konteineru uzņēmumi – SIA “Baltic Container terminal”, SIA “Rīgas Universālais termināls” un SIA “Rīgas centrālais termināls”. Tāpat šogad divkāršojies apgrozījums arī metāla izstrādājumu kravām (167,2 tūkst.t., +95,1%), kā arī pieaudzis ro-ro kravu apjoms (184,7 tūkst.t., +46,1%). Vienlaikus pārskata periodā samazinājies kokmateriālu ģenerālkravu apgrozījums, un no ostas nosūtīts 0,8 milj.t. šo kravu (-14,0%).
2017. gada pirmajā pusgadā Rīgas ostā pārkrauts 10,83 milj.t. beramkravu, kas ir par 467,1 tūkst.t. vairāk nekā 2016. gada pārskata periodā. Vairāk nekā pusi (59%) no visa beramkravu apjoma veido ogles. Lai arī tika prognozēts, ka varētu sagaidīt būtisku Krievijas tranzīta plūsmas samazināšanos, jūnija mēnesī caur ostu kopumā tika nosūtīts 2,63 milj.t. kravu, kas faktiski saglabāja maija rādītāju līmeni (-0,8%). Turklāt salīdzinājumā ar maiju nedaudz pieaudzis caur ostu nosūtīto ogļu (+1,3%) un ķīmisko beramkravu (+11,3%) daudzums. Tādējādi kopumā 2017. gada pirmais pusgads ogļu pārvadājumos pret 2016. gada attiecīgo periodu bijis pat veiksmīgāks – ostā pārkrauts 6,4 milj.t. ogļu, kas ir par 7,4% jeb 440,4 tūkst.t. vairāk.
Pārskata periodā pieaudzis arī ostā pārkrauto kokmateriālu beramkravu (šķelda, granulas, zāģmateriāli) kopapjoms – no ostas nosūtīts 1,3 milj.t. šo kravu (+3,8%) un pēc daudzuma tas ir otrs lielākais beramkravu veids ostā. Pozitīvi dinamikas rādītāji reģistrēti arī metālu grupas beramkravām (0,68 milj.t., +42,0%), labības produktiem (0,49 milj.t., +2,7%), akmens šķembām (209,0 tūkst.t., +82,2%) un kūdrai (92,2 tūkst.t., +4,4%). Savukārt mazāks apgrozījums bijis ķīmiskajām beramkravām (1,27 milj.t., -12,7%) un sojas produktiem (126,5 tūkst.t., -36,7%).
2017. gada sešos mēnešos ostā apstrādāts 3,27 milj.t. naftas produktu, kas salīdzinājumā ar 2016. gada pirmo pusgadu ir gandrīz par trešdaļu (-31,8%) mazāk (-1,5 milj.t.).
Kā īpaši veiksmīgs 2017. gada pirmais pusgads vērtējams pasažieru pārvadājumos – pārskata periodā Rīgas ostā apkalpoto pasažieru kopskaits palielinājies par 45,7% un sasniedzis 364,2 tūkst. pasažieru (+114,2 tūkst.). Pozitīvi rādītāji reģistrēti gan prāmju, gan kruīzu satiksmē. 90% no visiem pasažieriem apkalpoti Tallink līnijā – tās pakalpojumus izmantojuši 329,4 tūkst. pasažieru, kas, salīdzinot ar 2016. gada pārskata periodu, ir par 40,5% jeb 94,9 tūkst. pasažieru vairāk. Kruīzu segmentā pilsētu apmeklējušo kruīza tūristu skaits ir palielinājies vairāk nekā divas reizes – 2017. gada sešos mēnešos ostā ienākuši 33 kruīza kuģi, atvedot uz Rīgu 34,8 tūkst. kruīzu tūristu (+19,3 tūkst. pasažieru). Šogad Rīgā piecas reizes tika uzņemts arī līdz šim izmēra ziņā lielākais kruīza kuģis “Celebrity Silhoutte”, tā garums- 315 metri, platums – 36,9 metri. Kopumā Rīgu 2017.gada pirmajā pusgadā apmeklējuši kruīza kuģu pasažieri no 98 valstīm, visbiežāk no ASV, Vācijas un Lielbritānijas.
Rīgas brīvosta ir lielākā osta Latvijā. Kravu apgrozījums 2016. gadā sasniedza 37 milj. tonnu. Rīgas brīvosta ir daudzfunkcionāla osta ar modernu un drošu infrastruktūru, kurā augstas kvalitātes pakalpojumus sniedz 194 ostā strādājošie privātie komersanti, tai skaitā 35 stividoruzņēmumi (kravu termināļi).
Rīgas brīvostas pārvalde (RBP) veic ostas pārvaldīšanu, atbild par ostas infrastruktūras uzturēšanu, ostas drošību kā arī par ostas zemes un infrastruktūras iznomāšanu privātuzņēmumiem. RBP nenodarbojas ar komercdarbību ostā. Tās ieņēmumus veido ostu maksas no apkalpotajiem kuģiem, kā arī zemes un piestātņu nomas maksas. RBP darbojas pēc bezpeļņas organizācijas principiem – rīcībā esošos finanšu līdzekļus izmanto tikai ostas apsaimniekošanai un attīstīšanai.
