Beļģijā ietilpstošā Valonijas reģiona iebildumu dēļ Eiropas Savienības valstu tirdzniecības ministri vakar tikšanās laikā Luksemburgā nespēja apstiprināt ES un Kanādas ekonomisko un tirdzniecības vienošanos (CETA), kuras saskaņošana prasījusi piecus gadus. Ja to neizdosies paveikt arī nedēļas nogalē ieplānotajā ES samitā Briselē, nāksies atlikt līguma parakstīšanu, kuras dēļ 27. oktobrī Kanādas premjers Džastins Trudo bija ieplānojis doties vizītē uz Eiropu.
«Sarunas ir ļoti intensīvas, un tās turpinās. Ja mēs uzskatītu, ka nespēsim atrisināt Beļģijas problēmu, tad šīs sarunas tālāk nerisinātu,» pēc vakardienas ministru tikšanās Bloomberg sacījusi ES tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrēma. Arī Beļģijas ārlietu ministrs Didjē Reinderss paudis pārliecību, ka «nepieciešamas tikai vēl dažas dienas», lai pārliecinātu Valonijas parlamentāriešus par vienošanās noderīgumu, bet Vācijas ekonomikas ministrs Zigmārs Gabriels uzskata, ka vienošanās vairs nevar izjukt. Kanādas mediji tikmēr pauž neizpratni, kā vienošanos, no kuras ieguvējiem vajadzētu būt 500 miljoniem ES iedzīvotāju, var bloķēt vienas (no 28) dalībvalsts atsevišķa reģiona, kurā kopā dzīvo tikai 3,6 miljoni cilvēku, parlaments. Kanādas tirdzniecības ministre Kristija Frīlenda vakar sarunā ar Reuters sacījusi, ka ir acīmredzami – ja ES valstis nespēs vienoties savā starpā, Dž. Trudo nāksies atcelt nākamnedēļ ieplānoto vizīti, jo no tās vairs nebūs nekādas jēgas. Starptautiskās ziņu aģentūras norāda, ka CETA parakstīšana esot viena no Kanādas valdības prioritātēm.
BBC atgādina – sarunas par vienošanos tika uzsāktas 2009. gadā, bet pabeigtas 2014. gada augustā. Lai tā stātos spēkā, nepieciešams visu 28 ES dalībvalstu un Eiropas Parlamenta atbalsts. Līdz nesenam laikam iebildes pret līgumu bija arī Rumānijai, kas vēlējās, lai Kanāda apmaiņā pret tās piekrišanu nosaka bezvīzu režīmu ar Rumāniju, taču šīs domstarpības izdevies atrisināt. Pagājušonedēļ arī Vācijas Konstitucionālā tiesa nosprieda, ka CETA vienošanās nav pretrunā ar valsts likumiem, kā to uzskatīja vairākas aktīvistu grupas. Vienošanās paredz faktiski visu divpusējās tirdzniecības barjeru likvidēšanu, un, kā norāda AP, pēc tās stāšanās spēkā Kanādas un ES valstu savstarpējās tirdzniecības apjoms gadā varētu pieaugt par 20-25 procentiem. Līguma atbalstītāji skaidro, ka ES valstu ekonomikām tas varētu dot papildus 12 miljardus eiro ienākumus gadā, bet Kanādas ekonomikai – 12 miljardus Kanādas dolāru papildu ienākumus. Tomēr Eiropas valstīs (un ne tikai Beļģijā) ir ne mazums kritiķu, kuri uzskata, ka vienošanās nepietiekami aizsargā Eiropas ražotājus. Valonijas parlamentārieši savu atteikšanos atbalstīt CETA pamatoja tieši ar rūpēm par vietējiem fermeriem, kuri šī līguma dēļ varētu ciest zaudējumus. Ne mazāk svarīgs ir arī psiholoģiskais aspekts. Eiropā daudzi uzskata, ka CETA līguma noslēgšana pavērs ceļu daudz skandalozākajam un ļoti kritiski vērtētajam ES un ASV līgumam – TTIP. Šoruden daudzās Eiropas pilsētās uz manifestācijām regulāri pulcējas desmitiem tūkstoši cilvēku, kuri pieprasa atteikties gan no CETA, gan TTIP noslēgšanas. Piemēram, pagājušās nedēļas nogalē vērienīgas demonstrācijas notika Francijas, Spānijas un Polijas pilsētās.
Visticamāk, pēdējā brīdī pārējām Eiropas valstīm, kuru valdības ir ieinteresētas līguma noslēgšanā, izdosies pielauzt spītīgos Valonijas parlamentāriešus, – vakar šī reģiona premjers Pols Manjets paziņojis, ka saskatot kompromisa iespējas. Taču neveiksmīgais CETA apstiprināšanas ceļš un milzīgā steiga kārtējo reizi apliecina ES struktūru neefektivitāti, turklāt gluži tāpat kā TTIP gadījumā liela daļa sabiedrības ir neapmierināta ar to, ka par līguma būtību tiek sniegts ļoti maz informācijas, faktiski pasludinot vienošanos par komercnoslēpumu.
Māris Krūmiņš/NRA.lv
