Grieķija turpina reformas. Nesen Grieķijas parlaments apstiprinājis likumu par īpaša privatizācijas fonda izveidi, kas pārvaldītu valsts īpašuma esošos aktīvus. Arī šī ir viena no starptautisko aizdevēju prasībām, kas, līdzīgi kā citas, izsaukušas milzu neapmierinātību Atēnas iedzīvotāju vidū.
Privatizācijas fondu vadīs starptautisko aizdevēju pārstāvis, bet tā padomes locekļus iecels Grieķijas Finanšu ministrija.
Paredzēts, ka aģentūras rīcībā uz 99 gadiem tiks nodoti valstij piederošie komunālie uzņēmumi un citi aktīvi. Ar šī fonda palīdzību labāk tiks koordinēta valdības izstrādātā attīstības stratēģija, ministriju nozaru politika un uzņēmumu attīstības plāni.
Tiek uzsvērts, ka aģentūras galvenais uzdevums esot uzņēmumu restrukturizācija un efektīva pārvalde.
Privatizācijas fonda izveide, kā lielākā daļa reformas, kuras veikušas Grieķijas, izraisījušas neapmierinātību iedzīvotāju vidū. Kā vēsta ārvalstu mediji, vairāki simti valsts ūdensapgādes kompānijas darbinieki bloķēja satiksmi pie parlamenta ēkas, paužot bažas par privatizācijas negatīvajām sekām.
Neapmierinātība Grieķijas iedzīvotāju vidū tikai pieaug. Viņi ir dusmīgi par nepārtraukto valsts krīzi. Zemās algas, jauni nodokļi, pensiju samazināšana – tie ir kļuvuši par nacionālo streiku iemesliem.
Jau vēstīts, ka atkārtoti ievēlētais Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs augustā panāca vienošanos ar starptautiskajiem kreditoriem par aizdevumu uz trīs gadiem 86 miljardu eiro apmērā, kuru saņems apmaiņā pret ekonomiskām reformām.
Saskaņā ar trīs gadu aizdevumu programmu, Grieķijai ir jāīsteno virkne mērķu un reformu, lai iegūtu aizdevumu.
