Latvijā nav zelta atradnes, tomēr sešos gados Latvijas uzņēmumi spējuši eksportēt 11 tonnas zelta 160 miljonu eiro apmērā, vēstīja raidījums Nekā personīga. Patiesībā Latvijas zelts eksistē tikai uz papīra. Īstas ir tikai Pievienotās vērtības nodokļa atmaksas, ko no Valsts ieņēmumu dienesta saņēmušas veiklās firmas. Dienests blēžiem uzdāvinājis ap 30 miljoniem eiro, ko citi uzņēmēji iemaksājuši valsts kasē.
Krāpnieki zelta iepirkšanu veic uz papīra. Saviem fiktīvajiem darījumiem aprēķina PVN. Tālāk neesošo zeltu it kā pārdod uz ārzemēm, bet pašu izdomāto PVN atprasa no valsts budžeta.
Izkontrolēt šos darījumus ir grūti, jo vērtīgais zelta stienis ir mazs un neatšķiras no citiem. Visos darījumos var uzrādīt to pašu zelta gabalu. Pamanīt krāpniecību varēja tad, kad eksporta rādītājos Latvija kļuva par zelta lielvalsti.
Igaunijas Nodokļu un muitas departaments krāpšanas pazīmes darījumos ar zeltu pamanīja 2010.gada beigās. Pusotra gada laikā šajā nozarē ieviests Reversais Pievienotās vērtības nodoklis. Īsu brīdi krāpšana samazinājusies, taču blēži atraduši citas spraugas likumos. Igauņi mehānismu atkal uzlabojuši.
Zelta lūžņu eksports nav tradicionāla nozare Latvijā. Pirmie eksporta darījumi notika 2009.gadā divsimt tūkstošu eiro vērtībā. 2010.gadā eksporta vērtība ir jau 1,8 miljoni, bet 2011.gadā 8 miljoni. Jau tad Valsts ieņēmumu dienestam bija jāpamana aizdomīgo izaugsmi. Taču dienests nereaģēja. Pirmā reakcija seko tikai 2012.gadā, kad krāpnieki no Igaunijas pārmetās uz Latviju un izkrāptās summas četrkāršojās. Tāpat kā igauņiem, arī mums situāciju būtu glābusi reversā pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanas kārtība. Taču Latvija to neieviesa. Ideja noslīka ierēdņu sarakstēs, līdz pazuda pavisam. 2013.gadā Valsts ieņēmumu dienests finanšu ministrijai ierosina ieviest uzlabojumus zelta tirdzniecībā.
VID 2013.gada 20.decembra vēstule Finanšu ministrijai
Parakstījusi Ināra Pētersone
Fragments
«…Aicinām Finanšu ministriju veikt grozījumus normatīvajos aktos:
Paredzēt pienākumu juridiskajām personām darījumos ar zeltu uzrādīt pirmatnējo izcelsmes avotu zelta izstrādājumiem..
Noteikt stingrākus ierobežojumus uzsākt saimniecisko darbību attiecībā uz dātgmetālu tirdzniecību.
Ieviest apgriezto PVN maksāšanas kārtību darījumiem ar zeltu visas darījumu ķēdes garumā.
Ierobežot personu tiesības uz citu personu pilnvarojuma pamata iesniegt zeltu analīžu veikšanai un saņemt zeltu VSIA Latvijas proves birojs.»
Finanšu ministrija atbild, ka tas ir pārāk sarežģīti. Vajadzīgs pētījums, ko ar zelta tirdzniecību darīt. Tikmēr krāpnieku firmas no valsts iekasējušas 14 miljonus eiro.
Fragments no FM 03.03.2014. atbildes Valsts ieņēmumu dienestam
Parakstījis Ilmārs Šņucins Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos
«Ieviešot iepriekš minētos priekšlikumus, tiks palielināts administratīvais slogs ne tikai uzņēmējiem, kas nodarbojas ar dārgmetālu uzpirkšanu, bet arī daiļamatniekiem. Tādējādi šobrīd nevaram atbalstīt izteiktos priekšlikumus līdz brīdim, kad varēsim pārliecināties par to pamatotību ar VID veiktu situācijas un statistikas analīzi.»
Sarakste turpinās visu 2014.gadu. No valsts budžeta zelta eksportētājiem samaksā vēl 6 miljonus eiro, bet 2014.gada nogalē VID atsakās no idejas kaut ko mainīt zelta tirdzniecībā.
Fragments no 2014.gada 17.decembra VID vēstules Finanšu ministrijai
Parakstījusi Ināra Pētersone
Ņemot vērā minēto un to, ka apgrieztās PVN maksāšanas kartības ieviešana pilnībā nenovērsīs PVN izkrāpšanu darījumos ar zeltu un dārgmetāliem, savukārt apgriezstās maksāšanas kārtības ieviešana prasīs papildu resursus, būs grūti administrējama, kā arī palielinās administratīvo slogu nodokļu maksātājiem, VID neatbalsta apgrieztās PVN maksāšanas kārtības ieviešanu darījumos ar zeltu un dārgmetāliem.
Vēstuli parakstījusi bijusī ģenerāldirektore Ināra Pēteresone. Tagad viņa saka, ka nav bijis pamata neuzticēties ieņēmumu dienesta ekspertiem, kas sagatavoja dokumentu. Viedokli gatavojusi Kontroles metodikas un atbalsta daļas galvenā nodokļu inspektore Vallija Šalamaja.
Finanšu ministrija uzskata, ka pie notikušā vainīgs Valsts ieņēmumu dienests, kas sākumā prasījis ieviest reverso Pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas kārtību, taču vēlāk no idejas atteicies. Savukārt ieņēmumu dienestā uzskata, ka vainīga finanšu ministrija. Viņi izrāvuši no konteksta vienu plānoto pasākumu un norakuši visas reformas.
Dace Pelēkā, VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja
Valsts ieņēmumu dienests visu laiku ir turpinājis veikt savu ikdienas darbu attiecībā uz kontroles pasākumiem. Es negribu pieņemt šos te pārmetumus, ka tikai tādēl, ka valsts ieņēmumu dienests ir norādījis vienā vēstulē 14 gada nogalē, ka ir jāskatās plašāk, ka nav jaskatās tikai uz PVN reversu, Finanšu ministrija, kurai nepārtraukti ir sniegta visa mūsu pieejamā informācija, neko nedara.
Gan Finanšu ministrija, gan Valsts ieņēmumu dienests apgalvo, ka reversā PVN ieviešana nav 100% glābiņš, ka nepieciešamas arī citas izmaiņas, lai apturētu miljonu izkrāpšanu no budžeta. Tomēr 1.janvārī, septiņus gadus pēc pirmajiem aizdomīgajiem darījumiem, spēkā stāsies vienīgi šī norma.
Raidījums pauž – aizdomīgi, ka reverso Pievienotās vērtības nodokli Finanšu ministrija un VID veiksmīgi piemēroja kokmateriāliem, elektronikas ierīcēm un graudiem. Taču, lai šo efektīvo mehānismu ieviestu dārgmetāliem, bija nepieciešami septiņi gadi.
