Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas rūpniecību jūlijā brīdina, ka nav pamata paļauties uz šo tautsaimniecības nozari kā uz valsts un privāto ieņēmumu avotu.
Statistiķi uzrāda rūpniecības kopapjoma samazināšanos jūlijā attiecībā pret jūniju (-1,9%) un izaugsmes pieauguma tempa bremzēšanos garāku laika posmu salīdzinājumos. Nupat vēl jūnija datus rotāja +7,9%, salīdzinot šā gada jūniju ar pagājušā gada jūniju, bet uz šāda fona +2,7% jūlijā pret jūliju jau šķiet nullei tuvs pieauguma rādītājs, kā tas īstenībā arī ir. Par šādu pieaugumu nav skaidrs, vai tas parāda ražošanas apjoma un caurmēra ienākumu pieaugumu vai varbūt pretēji – izdevumu pieaugumu, lai uzturētu iepriekšējā līmenī ražošanu, kuras kopapjomā CSP iekļauj arī sadaļu «iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana».
Jūnija +7,9% izskatījās ne vien daiļi, bet arī izaicinoši, izraisot daudzus jautājumus, kā CSP spējusi Latvijā saskaitīt jūtami vairāk, nekā bija iespējams saskatīt. Jūlija +2,7% izskatās ikdienišķi, taču iepriekšējie jautājumi paliek spēkā arī tagad. Kas, lūdzu, būtu acīm redzamais piemērs, kur rūpniecības uzņēmumā apvienojas straujš ražošanas pieaugums ar lielu jau iepriekš sasniegtu ražošanas apjomu, kura pieaugums spētu pozitīvi ietekmēt visas valsts rūpniecības rādītājus? CSP nedod paskaidrojumus skaitļiem, kādiem var ticēt vai neticēt.
Neticēšanas pusi stimulē nekas cits kā CSP dati par pieaugumu un samazinājumu sadalījumu rūpniecības nozarēs un apakšnozarēs. Ir liels izaicinājums rūpniecības sadaļai «gatavo metālizstrādājumu ražošana» pēc KVV Liepājas metalurga galīgās apstādināšanas ne tikai sasniegt +9,2% jūlijā pret pagājušā gada jūliju, bet ar šiem +9,2% kompensēt veselu rindu ar samazinājumiem:
• -9,6% ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, kas ir dabiskas sekas CSP jau iepriekš pieteiktajiem -19% būvniecībā caurmērā šajā gadā, kad apsīkusi Eiropas Savienības palīdzības fondu projektu izpilde;
• -16,2% jau minētajā iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā tās pašas ES atbalsta naudas neesamības dēļ;
• -3,6% acīm redzami lielajā vietējās pārtikas ražošanas nozarē;
• -4,2% mēbeļu ražošanā, kas gan nav liela, bet kuras kārtējais samazinājums ir sāpīga liecība par Latvijas kokapstrādes nespēju saražot daudz ko sarežģītāku par sētas mietu un šķeldu kā šo mietu asināšanas blakus produktu.
Ja kaut kas padara ticamu +2,7% rūpniecībai, tad kokapstrādei bez mēbeļu ražošanas iegrāmatotie +3,9%, kuru tapšanu mikroekonomikas līmenī Neatkarīgā aprakstīja un fotoattēlos parādīja 10. augusta publikācijā «Pallogs» taisa naudu no malkas.
SIA Pallogs pieder tobrīd uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores amatu pieteiktajai Ingai Koļegovai. Tādā sakarībā gribējās gūt pārliecību, ka viņas uzņēmums nekrāpjas ar nodokļu maksāšanu kopumā un ar neuzskaitītu atalgojumu saviem darbiniekiem jo īpaši. Elektroniskajās atsauksmēs par šo rakstu ticamas norādes uz tā sauktajām aplokšņu algām neparādījās, bet vienu lasītāja jautājumu atkārtot nav lieki. Tur ir šādi vārdi: «Ar to veco lūzni, kas redzams bildē, izgriezt 11 lm (sasniegt 11 miljonu eiro gada apgrozījumu – A. K.) plūsmas līnijā… Kokneši, Lāčplēši un silači Bambulas. Kur tādi saradušies? Un vēl par tādu naudu» («par 300-400 eiro mēnesī «uz rokas» šā teiciena pilnīgi pieņemamā nozīmē», kā bija teikts rakstā – A. K.). Tas ir precīzs jautājums, t.i., precīzs raksturojums Latvijas rūpniecībai kopumā.
