Tuvākajos divos gados naftas cena pasaulē varētu palielināties par aptuveni 30 procentiem, un tas, visticamāk, sadārdzinās arī degvielas cenas.
Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka, naftas cenai biržā nokrītoties par aptuveni 55 procentiem, Latvijā degvielas cena samazinās krietni pieticīgāk par aptuveni 30 procentiem. Tas, par cik Latvijā pieaugs benzīna un dīzeļdegvielas cena, sadārdzinoties naftai, pagaidām nav zināms.
Banku analītiķi ir vienisprātis – tuvojas brīdis, kad naftas cena pasaules tirgos sāks stabilu augšupeju. «Protams, arī nākotnē nav izslēgtas ļoti krasas naftas cenas svārstības, tām strauji augot vai krītot, tomēr vispārējā tendence būs – mērena cenas augšupeja,» uzsvēra Swedbank galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks. Pēc viņa teiktā, naftas cena, kas šobrīd tuvojas 50 ASV dolāriem par barelu, nākamgad var izaugt līdz 60 ASV dolāriem par barelu, bet 2018. gadā – līdz 70 ASV dolāriem par barelu.
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis prognozēs ir nedaudz piesardzīgāks. Līdz gada beigām, viņaprāt, naftas vidējā cena par barelu noturēsies 50 ASV dolāru līmenī. Savukārt 2017. gadā tā varētu pakāpties līdz 55 ASV dolāriem par barelu, bet 2018. gadā – līdz 60 ASV dolāriem par barelu.
Naftas cenas kāpumu, pēc bankas ekspertu teiktā, izraisīs naftas tirgus stabilizēšanās, proti, jēlnaftas krājumiem samazinoties, saruks arī piedāvājums, bet pieprasījums, pēc D. Gašpuiša domām, ir veselīgs.
«Pēdējo divu gadu laikā strauji augošie naftas krājumi šogad ir saglabājušies stabili, norādot uz to, ka tirgus kopumā ir līdzsvarots. Tomēr OECD jēlnaftas un produktu krājumi ir rekordaugstā līmenī. Nākamgad, visticamāk, tirgus svārstīsies starp līdzsvaru uz naftas deficītu līdz 1 miljonam barelu jeb 1% no pieprasījuma. Tomēr arī nenoteiktība ir vērā ņemama. Tas ir, neskaidrība par ne OPEC piegādes apjomu stabilitāti un atsevišķiem OPEC dalībniekiem. Ja, piemēram, Lībija un Nigērija atdzīvinās ieguvi, tirgū varētu atgriezties pārpalikums,» skaidroja D. Gašpuitis.
Nākamā gada naftas tirgus galvenie riski būs ieguves kritums ne OPEC valstīs. Straujais uzplaukuma posms, kas šajās valstīs bija vērojams no 2013. līdz 2015. gadam, šogad noslēdzies, un ieguve sarūk. Tās apjomi saruks arī turpmāk, kam pamatā ir strauji samazinātās investīcijas, skaidro D. Gašpuitis. Savukārt OPEC ražošanas apjomi jūlijā bija tuvu rekordam. Ieskaitot Gabonu kā OPEC locekli, ražošanas apjomi bija 33,2 miljoni barelu. OPEC naftas ieguves apjomi nākamgad varētu pieaugt vidēji līdz 33,3 miljoniem barelu.
Arī M. Kazāks uzskata, ka pašreiz piedāvājums un pieprasījums naftas tirgū ir līdzsvarā un par to liecinot naftas cenas tuvošanās 50 ASV dolāriem par barelu. «Tajā pašā laikā mēs īsti nezinām, cik lieli ir naftas krājumi, kad tie būs noplakuši tik daudz, lai ietekmētu naftas cenu. Ražotājvalstis, protams, grib augstāku cenu. Līdz ar to dzirdamas baumas par to, ka OPEC valstis kopā ar Krieviju varētu vienoties par ieguves apjomu ierobežošanu, lai tādā veidā samazinātu piedāvājumu un uzdzītu cenu uz augšu. Es gan īsti neticu, ka viņiem izdosies par to vienoties. Tomēr neatkarīgi no tā naftas cena pamazām kāps. Un iemesls tam ir vienkāršs – pasaules ekonomika aug. Līdz ar to arī palielinās pieprasījums pēc naftas. Cik zināms, investīcijas naftas sektorā ir krietni mazākas nekā iepriekš un esošie krājumi tiek pamazām noplicināti. Pieprasījumam augot straujāk nekā piedāvājumam, mēs redzēsim, ka naftas cenas tiek spiestas uz augšu,» sacīja M. Kazāks.
Naftas cenu izmaiņas ietekmē arī degvielas cenas. 2012. gada martā naftas Brent cena bija 125 ASV dolāri par litru, bet WTI – 106 ASV dolāri par litru. Šobrīd tā ir nokritusies līdz aptuveni 47 ASV dolāriem par barelu, tas ir, par aptuveni 55 līdz 60 procentiem. Savukārt degvielas cena Latvijā no 2012. gada 4. aprīļa līdz vakardienai samazinājusies par aptuveni 40 centiem litrā jeb 30 procentiem.
