Naftas cenas pasaules tirgū otrdien turpinājušas kritumu saistībā ar pārmērīgām enerģijas piegādēm, vāju pieprasījumu un prognozēm par naftas ieguves apjoma pieaugumu.
Savukārt ASV un Eiropas biržu indeksu kritumu otrdien veicinājušas bažas par nestabilām Eiropas bankām un nepārliecinošā Japānas ekonomikas stimulēšanas programma.
Tāpat biržas negatīvi ietekmējis satraukums par vājiem ASV ekonomikas datiem un naftas cenu samazināšanās.
Tikmēr eiro un Lielbritānijas sterliņu mārciņas vērtība attiecībā pret ASV dolāru palielinājusies, bet dolāra kurss pret Japānas jenu samazinājies.
ASV vieglās jēlnaftas “West Texas Intermediate” (WTI) cena septembra piegādēm otrdien tirdzniecības sesijas noslēgumā samazinājusies par 0,55 dolāriem – līdz 39,51 dolāram (35,29 eiro) par barelu, tādējādi pirmo reizi kopš aprīļa tirdzniecības sesiju noslēdzot zem 40 dolāru par barelu robežas.
Savukārt Londonas “Brent” jēlnaftas cena oktobra piegādēm tirdzniecību noslēdza ar kritumu par 0,34 dolāriem – līdz 41,8 dolāriem (37,34 eiro) par barelu.
ASV biržu indekss “Dow Jones Industrial Average” otrdien samazinājās par 0,5% līdz – 18 313,77 punktiem, indekss “Standard & Poor’s 500” saruka par 0,6% – līdz 2157,03 punktiem, bet indekss “Nasdaq Composite” nokritās par 0,9% – līdz 5137,73 punktiem.
Londonas biržas indekss “FTSE 100” samazinājās par 0,7% – līdz 6645,4 punktiem, Frankfurtes biržas indekss “DAX 30” nokritās par 1,8% – līdz 10 144,34 punktiem, bet Parīzes biržas indekss “CAC 40” saruka par 1,8% – līdz 4327,99 punktiem.
