Somijas piensaimnieki nobažījušies par pieaugošo piena importu no Baltijas valstīm, norādot, ka politiskās diskusijas un Eiropas tirgi koncentrējušies uz lielajiem ražotājiem, pavisam aizmirstot Latviju, Lietuvu un Igauniju un to piena sektora ietekmi, ziņo Somijas sabiedriskās raidorganizācijas YLE tīmekļa vietne.
Eiropas Savienība (ES) 2015. gadā atteicās no piena kvotām, un lielas izmaiņas tirgū radījis arī Krievijas noteiktais importa aizliegums.
Somijas piensaimnieku kooperatīvu savienība “Pellervo” prognozē, ka nākotnē situācija neuzlabosies un galvenās konkurentes Somijai piena ražošanā būs Baltijas valstis, kurās piena produktu ražošana ir pieaugusi, vēsta YLE.
Kopš ES kvotu atcelšanas piena ražošana arvien vairāk sākusi balstīties uz tirgus nosacījumiem. Eiropas piena tirgū savas pozīcijas nostiprina tādas lielas piena ražotājas kā Vācija, Francija, Nīderlande un Īrija.
“Bija gaidāms, ka lielās piena ražotājas valstis palielinās savu ražošanu, bet politiskajās diskusijās ir pilnībā aizmirsta ātrā izaugsme Baltijas valstīs,” norādīja “Pellervo” ekonomists Lauri Vuori.
Viņš aicināja politiķus un amatpersonas nenovērtēt par zemu Baltijas valstu ietekmi, jo piena ražošana ir ļoti nozīmīgs faktors Somijas lauksaimniecībā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm.
“Mums ir pārprodukcijas problēma, un ražotājiem maksātās cenas ir zemas, un papildus tam visam Baltijas valstis aizvien pieaugošā tempā spiež savu pienu iekšā tirgos,” norādīja Vuori.
Somijā pagājušajā gadā piena fermu skaits samazinājās līdz 500, bet fermu vidējais izmērs ir pieaudzis. Arī vidējais izslaukums no govs ir nostabilizējies.
Eiropas Komisija nesen nolēma atvēlēt piensaimnieku atbalstam 500 miljonus eiro, no kuriem Somijai piešķirti 7,5 miljoni eiro.
